Bez avīzes kā bez rokām – tā norāda pierobežas iedzīvotāju Ludzas novadā, kuri nu jau vairākas nedēļas palikuši bez iknedēļas vienīgā vietējā informācijas avota avīzes “Ludzas Zeme”. Viņus satrauc, ka tai neatradīs atbilstošu alternatīvu Lai arī pierobežā valda satraukums par to, kā lokāliem medijiem savilkt galus, starp tiem jūtama arī spēcīga konkurence, turklāt atbalsta programmu prasības kļuvušas krietni augstākas.
Avīzes “Ludzas Zeme” redakcijā pēdējās nedēļās valda īpaši saspringta gaisotne – ilggadējie abonenti ierodas, lai saņemtu naudu par atlikušajiem gada mēnešiem. Pārsvarā tie ir novada iedzīvotāji, kam vietējā avīze jau desmitiem gadu bijusi ikdienas sastāvdaļa, vienīgais informācijas avots.
Aina Ludzas novada iedzīvotāja
Datora man nav, es viena pati dzīvoju! Vienkāršais telefoniņš, nu. Un avīzes nav, brīnums vienkārši! Tā ir vienkārša bezkaunība, vairāk nekas. Bez avīzes atstāt visu rajonu!
Broņislava Ludborža Ludzas novada iedzīvotāja
Krieviski runājoši cilvēki atbild tā: “Es tikai paskatos otrajā pusē, kas miris ir.” Nu ja tikai tāpēc to abonēt, tad tur nav nozīmes, bet es to no pirmās lapiņas līdz pēdējai visu izlasu. Man interesē. Kaut vai trauksmes signāls. Būs sirēna. Tur jau sen ir paskaidrots, ka neuztraucieties, būs tikos un tikos, tik un tik ilgi.
Kā norāda avīzes galvenā redaktore – viņasprāt, laikraksts slēgts vairāku iemeslu dēļ – politiķu subjektīva nepatika, neatbilstība mediju atbalsta programmu prasībām, vietējo neizpratne par pakalpojumu dārdzību.
Laima Linuža Avīzes “Ludzas Zeme” redaktore
Tas ļoti nepatika dažu politisko spēku atbalstītājiem, aiz kuriem neapšaubāmi stāv, manuprāt, vatņiki un diezgan kremliski domājoši cilvēki.
Politisku motīvu lēmumā nesaskata Sabiedrības integrācijas fondā, kas šogad laikrakstam piešķīris 11 tūkstošus eiro prasīto 110 tūkstošu vietā.
Dace Spaliņa SIF sekretariāta direktora vietniece
Budžeta tāmē bija nepamatoti lielas izmaksas pie atsevišķām budžeta pozīcijām. Teiksim, vai tie žurnālisti, kas tiek iesaistīti, ir pietiekami atbilstoši un spējīgi sagatavot atbilstošu šo projektu.
Citam reģionālajam medijam Latgalē – avīzei “Rēzeknes Vēstis” šogad atteikts tikai viens projekts. Aktīvi tiek īstenoti trīs. Saņemtā summa no Sabiedrības integrācijas fonda šogad – vismaz 40 tūkstoši eiro.
Marina Tetarenko avīzes “Rēzeknes Vēstis” galvenā redaktore
Saprotams, ka reģionālajam medijam dzīvojas ļoti grūti. Lasītāju loks paliek ar katru gadu mazāks. Iepriekšējo divu gadu garumā mēs pabeidzām ar mīnusiem. Mums bija atbalstīts pa vienam projektam, bet neskatoties uz tiem mīnusiem mēs turpinām strādāt un izlaist avīzi. Šogad mums atbalstīti divi projekti. Vēl viens projekts ir no Kultūrkapitāla fonda. Vēl viens projekts ir kopīgs ar “Dienu” un reģionālajiem medijiem.
Avīze “Rēzeknes Vēstis” ir gatava uzņemt jaunus abonētājus, savā saturā vairāk iekļaujot ziņas Ludzas novadā. Daži lasītāji jau ir izvēlējušies par labu šim laikrakstam.
Marina Tetarenko avīzes “Rēzeknes Vēstis” galvenā redaktore
Domājam par to, kā iekļaut mūsu avīzē, varbūt pat papildus apjomu, lappuses papildus, lai stāstītu Ludzas novada iedzīvotājiem par aktuālajiem notikumiem, kas notiek viņu pilsētā, novadā, pagastā. Mēs labprāt rakstīsim, lai nebūtu tāda informācijas trūkuma viņiem.
Irēna Ludzas novada iedzīvotāja
Interneta mums nav laukos, nav no kā paņemt neko. Televīzija jā, vakaros “Panorāma”, bet pa dienu jau nav laika.
Aina Ludzas novada iedzīvotāja
Pasākumi, kultūra, sports. Viss, kā saka. Tur ir apsveikumi. Kā saka, arī līdzjūtību ielikuši. Viens televizors, un arī tur tikai LTV1, LTV7, TV24. Viss!
Mediju atbalsta fonda programmās pēdējos gados konkurence reģionālo mediju vidū ir krietni augusi – šogad iesniegti par 20 projektiem vairāk nekā pērn. Pieprasītais finansējums ir divas reizes lielāks, nekā pieejamais. Augot konkurencei, pieaug arī prasības.
Dace Spaliņa SIF sekretariāta direktora vietniece
Reģionālajiem medijiem ir jānodrošina vismaz trīs cilvēki satura veidošanā uz darba līguma pamata. Arī bija tāds nosacījums, ka vismaz 60 procenti no veidotā satura ir jābūt oriģinālsaturam.
Laima Linuža “Ludzas Zeme” galvenā redaktore
SIF un MAF nākamgad mēs startēt nevarēsim, jo, lai to laikraksts varētu darīt, jābūt trim rakstošajiem cilvēkiem štatā. Tikai minimālā alga nākamgad, lai uzņēmums izmaksātu šiem trīs cilvēkiem 51 tūkstošus eiro, bet tad ir jautājums – vai tad žurnālistam nav jāsaņem vismaz pus otru minimālo algu? Tie ir 70 tūkstoši eiro gala rezultātā, ja mēs cienīgus ciparus ieliekam.
Digitalizācijai pievērsušies praktiski visi reģionālie mediji, izņemot laikrakstu “Ludzas Zeme”, kas nu jau darbību beidzis. Valsts atbalsts reģionālajiem medijiem šogad sasniedzis teju divus miljonus eiro.