Nepietiekams finansiālais atbalsts no valsts un pašvaldībām, sabiedrības uzmanība, mācību sistēmas nepilnības un iekļaujošās izglītības jautājumi ir tikai daži no izaicinājumiem, ar kuriem saskaras izglītības iestādes bērniem ar īpašām vajadzībām.
Rozentovas pamatskolas speciālās izglītības programmas īstenošanas vieta Vecružinā šovasar slēgs durvis saviem skolēniem. Tajā lielākoties izglītojās profesionālās izglītības audzēkņi, kopumā 13 jaunieši.
Georgs Ignatjevs Rozentovas pamatskolas direktors
Programma ir hroniski nepiepildīta, tajā ir ļoti mazs audzēkņu skaits. Turklāt mūsu pašvaldībā risinājām citu pašvaldību problēmu, jo bērni 5.7. programmā visbiežāk ir problemātiski. Bērni no mūsu pašvaldības ir V7 un V8 tikai, līdz ar to veselu izglītošanas programmu īstenošanas vietu nav izdevīgi turēt.
Nepietiekams finansiālais atbalsts no valsts un pašvaldībām, sabiedrības uzmanība un mācību sistēmas nepilnības ir tikai dažas no problēmām , ar kurām saskaras izglītības iestādes.Projektā “Iekļaujošie vēstnieki” ir apvienojušies 75 Latvijas īpašu skolu direktori. Divu gadu garumā izstrādāta īpaša rezolūcija, kurā apkopoti steidzami darāmie darbi – veicināt sabiedrības izglītošanu, dokumentāciju sakārtošanu un veicināt absolventu iekļaušanu darba tirgū.
Ināra Oļena Viduskurzemes pamatskolas attīstības centra direktore
Ir nepieciešams profesiju saraksts, ko sauc arī par profesiju katalogu, par profesijām, kuras būtu piemērotas šiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ir tādi, kas var koncentrēties un hiperfokusēties uz kādu problēmu. Piemēram, ja viņš strādā kriminālpolicijā, tad viņš var ilgi datorā skatīties, astoņas stundas var hiperfokusēties. Tie bērni, kam ir diezgan smaga vai vidēji smaga atpalicība – viņi var darīt vienveidīgu darbu, kur ir darbība automatizācija.
Skolu direktorus uztrauc arī izglītības reforma, kas paredz audzēkņu pāreju uz vispārējām izglītības programmām. Viņi uzsver, ka skolas bērniem ar īpašām vajadzībām ir neaizstājamas un tām ir jābūt. Arī pēc absolvēšanas skolu vadība seko līdzi audzēkņa tālākām gaitām, palīdzot iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Pedagogu pūlēm ir arī vairāki veiksmes stāsti.
Georgs Ignatjevs Rozentovas pamatskolas direktors
Ja ir nodrošināta droša vide, ja bērns ir pasargāts no emocionālās vai fiziskās vardarbības vispārējā masu skolā, tad, protams, varētu būt labs risinājums par iekļaušanu. Ir vēl, protams, tas jautājums, cik ļoti emocionāli un fiziski droši būs arī pārējie skolēni. Dažbrīd mūsu iekļautie bērni ir vairāk izolēti nekā speciālā izglītības iestādē, jo, vienkāršiem vārdiem runājot, iekļautam bērnam, ja viņam ir atsevišķs kabinets, kur mācās ar speciālo pedagogu, atbalsta pasākumi ir individuāli, kur darbs ir stipri nošķirts no pārējās grupas. 08:42
Ināra Oļena Viduskurzemes pamatskolas attīstības centra direktore
Mums apmēram no 20 līdz 30 skolēniem beidz katru gadu, absolvē skolu. Tad divi trīs iekļāvās darba tirgū. Nav normāla situācija. Mums skolā nu jau ceturto gadu ir darba vidē balstītas mācības. Mēs ar reāliem uzņēmumiem esam noslēguši reālus līgumus. Mūsu skolas skolēni ir reāls darbaspēks, kurš var atrisināt daudzas problēmas. Šobrīd mēs nerunājam par diviem trijiem, mēs runājam par 60 + procentiem jau.
Skolu ar īpašām vajadzībām un arī skolēnu skaits tajās pēdējo desmit gadu laikā samazinājies uz pusi. Mācībspēki novēro, ka šobrīd lielākā plūsma veidojas tieši pirmsskolas izglītības grupās.