Adoptēt ķepaini – atbildīgs, bet pateicīgs solis

Autors: Marta Puzāka - 27 jūnijs, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Lai pievērstos dzīvnieku adopcijas problēmai Latvijā, Rēzeknes Dzīvnieku patversme organizē labdarības akciju “Nepērc! Adoptē Rēzeknes dzīvnieku patversmē”. Tās laikā aicināti saimnieki, kuri adoptējuši dzīvniekus no jebkuras patversmes vai devuši mājas dzīvniekam no ielas, dalīties savos pieredzes stāstos.

Rēzeknieši Kristīne un Vjačeslavs ir drosmīgi saimnieki, kuri devuši jaunu dzīvi suņiem, kuri iepriekš cietuši no vardarbīgas izturēšanās. Vjačeslavs jau no bērnības bija sapņojis par ķepainu draugu. Kad parādījās vieta un iespēja, viņu kopā ar sievu uzrunāja suņuks no patversmes, taču draudzība ar jauno ģimenes locekli Buranu nebija vienkārša.

Vjačeslavs Adoptējis suni no patversmes

Cerības sākumā neattaisnojās, jo, pieskatoties internetā stāstus par to, ka atnākot uz patversmi, suns uzreiz tevi sāk mīlēt un aplaizīt, tad šim sunim bija ne līdz mums. Mēs sarūgtinājāmies, braucām mājās. Tad mums ieteica vienkārši pastaigāt. Mēs katru dienu mēneša garumā braucām un staigājām ar suni. Beigās pieradām.

Līdzīgs stāsts ir arī Kristīnei, kurai izdevās izcīnīt suņu meitenes Šeilas uzticību. Iepriekš viņa izņemta no nelabvēlīgiem apstākļiem, kur tikusi nežēlīgi sista.

Kristīne Adoptēja suni no patversmes

Ieraudzīju Šeilu, viņas skatiens bija tieši sirdī, jo tur bija tāda panika, šausmas, bailes. Mēs trīs diennaktis sēdējām blakus un runāju ar viņu. Trīs diennakšu monologs bija, kamēr viņa atļāva sev pieskarties, piesprādzēt siksnu, iziet ārā.

Šobrīd saimnieki ir laimīgi, ka spējuši sniegt un saņemt beznosacījuma mīlestību no saviem ķepaiņiem, kas viņus sargā un nepacietīgi gaida mājup. Tomēr tā ir liela atbildība, un viņi iesaka kārtīgi izvērtēt lēmumu par mīluļa adopciju.

Vjačeslavs Adoptējis suni no patversmes

Ņemt šķirnes suni – kur starpība? Paskataties, divas ausis, četras kājas, viena aste. Mīlēs viņa tieši tāpat. Mēs paņēmām suni, lai paveiktu labu darbu, lai nedaudz vairāk prieka būtu mūsu dzīvē. Es domāju, ka viņš ir laimīgs.

Kristīne Adoptēja suni no patversmes

Dzīvnieks – tas ir gadu 17 ilga sadarbība un dzīvošana kopā. Tā nav spēļmanta kā bērniem citureiz pērk. Mums dzīvnieks ir viena lapa dzīvē, bet dzīvniekam mēs esam visa viņa dzīve.

Juna Kjakšta SIA “Rēzeknes namsaimnieks” valdes locekle

Ir liela atšķirība, kad tu paņem lielu suni un jāiegulda tiešām laiks. Tev varbūt ir jāpieaicina, ja ir bijusi psiholoģiska trauma vai vardarbība, nedod Dievs pret dzīvnieku. Vienkārši jāpieaicina kinologs. Tev jāiegulda savs spēks. Ir jāsaprot, kādu soli tu sper, lai tiešām tas dzīvnieks ir aprūpēts.

Rēzeknes Dzīvnieku patversmē atrodas 22 suņi un 55 kaķi. Pēc darbinieku novērojumiem, pamesto dzīvnieku skaits ir krasi pieaudzis.

Juna Kjakšta SIA “Rēzeknes namsaimnieks” valdes locekle

Mēs redzam arī no realitātes, ka cilvēki ir neaktīvi. Cilvēki ne tikai neatbrauc uz patversmi, bet viņi arī vairāk izmet dzīvniekus ārā. Ja mēs runājam par jauno paaudzi, tad to, manā skatījumā, arī vajadzētu ieaudzināt par to, ka dzīvnieku adopcija ir normāla lieta.

Dzīvnieku patversme labprāt aicina ikvienu iesaistīties patversmju un pamesto dzīvnieku atbalstā. Ja ne sniedzot mājas, tad atbraucot un izvedot pastaigā ķepaiņus, tāpat arī ziedojot finanses, ēdienu, aprūpes lietas. Tāpat akcijā adoptēto dzīvnieku saimnieki aicināti iesūtīt foto un pieredzes aprakstu, kā arī ziedojumu, lai pēc tam ar iesūtītajiem stāstiem tiktu apgleznots patversmes žogs.

Dalies:

Valsts robežsardzes koledža attīsta infrastruktūru

Forumā “Esi i dori” diskutej par NVO i pošvaļdeibu sadarbeibu

Līdzīgi raksti