Pagājušā gada augustā valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmo reizi apmeklēja Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu. Teju pēc gada prezidents pauž gandarījumu par ievērojamo progresu. Viņaprāt, nākamais būtiskais solis ir militārās infrastruktūras izveide, radot pilnīgāku drošības sajūtu. Tāpat tas nav tikai infrastruktūras, bet arī cilvēkresursu jautājums – iekšlietu nozares, sevišķi robežsardzes pārstāvjiem, būtu jābūt pietiekami stabili atalgotiem.
Raitā solī drošības dienestu pavadītā valsts prezidents devās apgaitā gar Latvijas-Krievijas robežas žoga posmu netālu no Kārsavas. Prezidents jūtas gandarīts par paveikto, taču uzsver, ka tas ir tikai sākums.
Edgars Rinkēvičs Valsts prezidents
Šobrīd laikam ir izdarīts viss maksimālais, lai tā pirmā kārta virzītos uz priekšu maksimāli. Jā, tas prasa laiku, praktiskus risinājumus vai juridiskus risinājumus. Jāsaka, ka robeža nekad nebūs gatava. Visu laiku parādās kaut kādas jaunas lietas, parādās jauni izaicinājumi. Tas ir tikai sākums, tas ir žogs, pēc tam ir sensori, tad ir video.
Tāpat valsts ekselence norāda, ka ļoti būtiska ir arī militārās infrastruktūras izveide un pretmobilitātes pasākumu īstenošana. Viņaprāt, ir svarīgas arī iekšlietu nozares darbinieku, sevišķi robežsargu, stabila un pienācīga atalgojuma nodrošināšana.
Edgars Rinkēvičs Valsts prezidents
Mums ir iespēja demonstrēt, ka mēs savas valsts aizsardzību uztveram nopietni, bet tas nav tikai par infrastruktūru. Vēl ir stāsts arī par cilvēkiem, un tas ir pilnīgi cits stāsts, jo mēs ļoti labi zinām, ka sevišķi iekšlietu sistēmas darbinieki, sevišķi robežsargi joprojām šobrīd vēl nav manā izpratnē pietiekami labi atalgoti. Esmu par to runājis gan ar Iekšlietu, gan ar Finanšu ministriem, gan ar premjeru. Jā, varbūt nebūs kāda liela lēciena, bet stabilai atalgojuma pieauguma tendencei ir jābūt.
Patreiz 20 kilometru posmā uz Latvijas-Krievijas robežas būvdarbus veic 80 karavīri un arī zemessargi. Teju trīs mēnešu laikā trešdaļa no tā posma ir izbūvēta. Savukārt uz Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvēti aptuveni 90% žoga.
Andris Rieksts NBS Apvienotā štāba virsnieks
Mēs darbus sākām šā gada aprīlī, un ir plānots, ka līdz septembra beigām darbi šeit, uz robežas, tiks pabeigti. Runājot par nepilnajiem 20 kilometriem, šeit strādā ne tikai zemessardze, bet arī bruņotie spēki, gan jūras spēki, gaisa spēki, gan arī sauszemes spēki.
Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis
Mēs nevaram teikt, ka Latvija patreiz ir kļuvusi par pilnīgi mierīgu posmu un varētu pāriet citā režīmā. Mēs gatavojamies tam, ka provokācijas varētu pieaugt. Ir bijuši gadījumi arī šogad, kad ir notikuši uzbrukumi robežsargiem no migrantu puses. Jāsaka, šī infrastruktūra un šis žogs, kas patreiz tiek būvēts, dod daudz lielāku drošības sajūtu, jo jūs redzat, ka žogs ir ļoti blīvs un nekādus priekšmetus caur to nevar izmest, līdz ar to patreiz dienēt un sargāt robežu ar šādu infrastruktūru Latvijas robežsargiem ir daudz drošāk.
Patlaban uz austrumu robežas kopumā izbūvēti 130 kilometri žoga, kas ir teju puse no kopējā apjoma – 280 kilometriem.