Latvijā līdz pat 70. gadu beigām jūraskraukļi jeb kormorāni bija samērā reti sastopami putni, taču pēdējās desmitgadēs to skaits ir strauji pieaudzis, radot nopietnus postījumus ne vien zivju resursiem, bet arī dabas bioloģiskajai daudzveidībai. Dažas Rāznas ezera salas pārtapušas par degradētām teritorijām, savukārt vietējie cieš no zivju trūkuma.
Vairākās Rāznas ezera salās vērojami nobalējuši, izkaltuši koki. Tie ir jūraskraukļu jeb kormorānu postījumi. Apligzdojot vienu salu, šie putni pārvietojas uz blakus salām, radot jaunas degradētas teritorijas un iznīcinot dabas vērtības.
Anda Zeize DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore
Jūraskraukļu dzīvošana rada lielu piesārņojumu, viņu izkārnījumi ir ļoti toksiski – nokalst ne tikai koki, bet arī viss, kas ir apkārt mājvietai. Te varēja filmēt šausmu filmu ar nenormālu smārdu, zivju asakām, līķiem, kas šeit bija pilna sala piesvaidīta. Attiecīgi ejot gadiem, kā redzam, arī tagad ir iznīcināti visi koki, praktiski to vairs nav.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists
Visi koku zari ir balti, ekskrementi nonāk lejā un te var redzēt, ka vietām uz zemsedzes jau nav pilnīgi nekas, izzūd. Redziet, balta zeme, nav neviena auga. Tur, kur netiek, vēl augi ir, bet tālāk viss, arī visi jaunie kociņi iet bojā.
Jūraskraukļi ir lieli kolonijās dzīvojoši ūdensputni. To ķermenis var pārsniegt pat metru. Dienā tas vidēji var apēst vairāk nekā 2 kilogramus zivju, tāpēc jūraskraukļi ir nopietns konkurents zvejniekiem.
Igors Šabanovs Biedrības “Rāznas ezers cilvēkam un dabai” pārstāvis
Ja paskaita, tad mēnesī viens apēd aptuveni 60 kilogramus. Simts kormorānu – sešas tonnas mēnesī. Laižam 80 tūkstošu zandartu katru gadu, bet tas ir piliens jūrā tik lielam ezeram. Bet, ja vēl to visu apēd jūraskraukļi, tad nav nekāda rezultāta.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais speciālists
Lielākie postījumi, protams, ir zivju resursiem, jo mēs zinām, cik viņi diennaktī apēd. Ja šobrīd ir maz ligzdu pie mums, bet tikko kā ir mazuļi, tad viņi arī mazuļiem nes zivis. Ja mēs atnāktu, kad ir mazuļi, tad te visa zeme būtu ar zivīm, atrijām. Pašlaik mēs tagad redzam tikai asaku atliekas.
Jūraskraukļi iekļauti nemedījamo putnu sarakstā. To medīšanai nepieciešama speciāli atļauja, kuru izsniedz, ja ietekmēta īpaša dabas vērtība un radīti ekonomiskie zaudējumi. Ar šo atļauju var medīt, sākot ar augusta vidu. Taču līdz tam periodam jūraskraukļi jau paspēj aktīvi uzdarboties. Dabas speciālisti uzskata, ka īpašās izņēmuma teritorijās būtu nepieciešama arī atļauja medīšanai pirms sezonas. Rāznas ezera teritorijā ir vairāk nekā 300 jūraskraukļu, taču nomedīt drīkst vien 100.
Anda Zeize DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore
Pašlaik atļauja tiek izsniegta tikai ūdensputnu medību sezonā, tas ir no augusta otrās nedēļas. Līdz ar to ligzdošanas periods viņiem ir brīvs, brīvi ligzdo un attiecīgi šī populācija tikai vairojas.
Igors Šabanovs Biedrības “Rāznas ezers cilvēkam un dabai” pārstāvis
100 jūraskraukļu ir ļoti maz. Bet vienalga, ja paskaita, 100 jūraskraukļu ir 180 tonnas zivju. Viņi ir ļoti viltīgi putni, viņus ir ļoti grūti nomedīt. Pie viņiem ir grūti tikt klāt. Viņi ir baros, viltīgi. Tā vien liekas, kas ir 100 jūraskraukļu, brauciet un medījiet! Bet šeit nav kā šautuvē, tās ir pavisam citas medības.
Matīss Žagars Biologs, zivju ekologs
60.-70. gados mēs viņus visā Eiropā izmedījām, tāpēc ka mums likās, ka viņi nodara kaitējumu zivju resursiem. Nav tādas vienkāršas atbildes. Tajā mirklī, kad kolonija paliek ļoti liela, tad apsaimniekotājs var paprasīt atļauju Dabas aizsardzības pārvaldei kormorānus medīt limitētā daudzumā, mēģināt to daudzumu kontrolēt, tādā veidā samazinot viņu spiedienu uz zivju resursu.
Problēma ar jūraskraukļiem novērojama arī citviet Latvijā. Tā uzskatāma par Eiropas mēroga problēmu, jo pēc ilgstoša saudzēšanas perioda to skaits Eiropā pieaudzis līdz pat teju diviem miljoniem.