Liels karstums, kas uzreiz seko ilgstošam sausuma periodam, lauksaimniekiem Latgalē rada bažas par potenciālo ražu. Maijā novērots, ka nokrišņu reģionā bijis vismaz uz pusi mazāk, nekā vidējā mēneša norma. Lai arī nesen atsevišķās vietās lokāli bija negaiss, mitrums palicis tikai augsnes virskārtā, bet karstums augiem rada stresu, veicina kaitēkļu un slimību izplatību.
Lauksaimnieks Artūrs Tjušs Lūznavas, Mākoņkalna un Ozolaines pagastos Rēzeknes novadā apsaimnieko aptuveni 500 hektārus zemes. Audzē ziemas kviešus, rapsi, kā arī zirņus un auzas. Pēkšņais karstums un trīs nedēļas ilgušais sausums ir izaicinājums, nupat vienā no auzu laukiem parādījušās laputis.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Nelaba lieta, ko viņas dara, tur, kur viņas kož, izplata vīrusa slimības.
Pēdējās dienās vietām lokāli ir lijis, taču tik un tā maijā vidēji reģionā nolijuši 25, Piedrujas pusē pierobežā Krāslavas novadā tikai septiņi mililitri nokrišņu. Norma ir aptuveni 60. Sausuma dēļ augi nesaņem pietiekami daudz barības vielu, kavējas vasarāju dīgšana.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis
Tāds kā plikpauris. Attiecīgi pa kalna malām tas vasarājs ir sadīdzis, kalna augša, kur ir bijis sausāks, tur tie vēl pagaidām nav sadīguši. No Kārsavas pierobežas līdz Zilupei, ap Rāznas ezeru, Lubāna puse ir tāda izteiktāki tumšā krāsā. Tas nozīmē, ka tas sausums augsnes virskārtā dotajā brīdī ir bijis izteiktāks, nekā citos Latvijas reģionos.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Vienā vietā ir tie nokrišņi, bet citā vietā to pilnīgi nav. Viena pagasta pat ietvaros. Lauki, kuri ir izmērcēti, izskaloti, rapša lauki pie Lūznavas, bet šeit burtiski aizvakar bija tikai pirmais lietus nolijis.
Apdrošināt laukus pret karstuma riskiem un to sekām nav iespējams. Taču, lai apdrošinātājiem pierādītu vismaz sausuma ietekmi kādā atsevišķā vietā, lauksaimniekuprāt, turpmāk visā valstī būtu nepieciešams palielināt meteostaciju skaitu. Latgalē šobrīd tādas ir tikai piecas.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Tā ir tāda tiešām valstiska mēroga problēma, kuru ir, es domāju, pat ar steigu jārisina. Kad ir tās ekstremālās gan temperatūras, gan nokrišņu daudzums vai trūkums. Ir privātās meteostacijas, pašam savu lēmumu iekšējai pieņemšanai tās der, bet, ja jāpierāda nokrišņu trūkumu vai pārlieku daudzumu, tad tās neder.
Lauksaimnieki gan vērtē, ka pagaidām nav sasniegta galējā sausuma robeža un vēl jātiek galā ar ziemas kailsala un vēsā pavasara radīto postu. Ziemas rapsis reģionā izsala teju pilnībā un tika pārsēts, ziemas kvieši tagad sākuši dzeltēt, potenciālā raža būs mazāka.
Artūrs Tjušs z/s “Meža Grumuži” saimnieks
Ir diezgan spēcīgi apsaluši, augu skaits un sākotnēji tas izskats bija daudz maz normāls, tad tagad tos kopjot, barojot, var redzēt, ka tie ir apsaluši. Ir tādi izteikti pleķi, kuros ražas pat nebūs nemaz, jo ir stiebri, tagad jau vārpas veidojas tiem pašiem ziemas kviešiem, tad tajās vietās, kur apsala, tur ir tikai zaļa zāle.
Mārtiņš Trons biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis
Ja nebūtu lielais karstums, kas ir 25 un vairāk grādi, tad, es domāju, arī augi, tāpat kā cilvēki justos krietni labāk, nejustu stresu un tie augšanas apstākļi varbūt nebūtu tik ļoti ietekmēti, kā tas ir pašlaik ietekmēts, kad ir gan sausums, gan arī ļoti augsta temperatūra. Mēs paši redzam, ka māju pagalmos pat zāle īsti negrib aug un daudz kur tā arī izdegusi. Tas, protams, nav iepriecinoši pie pagājušā gada sausuma, pie izejvielu cenām, pie produkcijas cenām.
Lauksaimnieki atzīst, ka par vasarāju ražu vēl ir pāragri spriest. Klimata pārmaiņas māca pielāgoties citādākiem laika apstākļiem un riskiem. Pašlaik zemnieki turpina sēt miežus un griķus, daļa darbu notiek arī nakts stundās, kad ir vēsāks.