Restaurēta gadsimtu sena reta vāze ar heraldiku

Autors: Marta Puzāka - 3 jūnijs, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 3 min.

Pēc padomju okupācijas laika Latvijā reti sastopami tā laika keramikas veidojumi, kas rotāti ar heraldiku jeb ģerboņiem. Latgales Kultūrvēstures muzejā atrodas 1920. gadā veidota keramikas vecmeistara Andreja Paulāna vāze ar Latvijas ģerboni, kas nupat piedzīvojusi restaurāciju. Muzeja krājumā šī vāze nonāca 1968. gadā ar nosistu augšējo malu. Savulaik tā deponēta arī Rundāles pils muzejā.

Ar atsvaidzinātu spožumu un detaļām Latgales Kultūrvēstures muzeja plauktā atgriezusies restaurēta vāze, kuru rotā Latvijas republikas ģerbonis.

Renāte Vancāne Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja

Bija padomju okupācijas laiks un tajā laikā nebija pieņemts pieņemt simboliskos priekšmetus krājumā. Acīmredzot muzeja darbinieki tajā laikā saprata, ka tā ir vērtība. Šī vāze ir ne tikai Latgales kultūras mantojums, bet vispār Latvijas kultūras mantojuma liela vērtība.

Vāzes restaurācija ilgusi vairāk nekā pus gadu un izmaksājusi 700 eiro. Priekšmetiem ar heraldiku vēsturiski bijusi īpaša vērtība, jo ar tiem apbalvoja izcilus sava amata pratējus un darbiniekus.

Silvija Ribakova Kādreizējā Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja

Andrejs Paulāns, nopelniem bagātais keramikis, viņš uz pasūtījuma veidoja 30. gados priekšmetus, pamatā prezentablas vāzes, ko pasniedza par nopelniem izciliem darbiniekiem. Šīs vāzes tika obligāti rotātas ar valsts ģerboni, jo tas pastiprināja šīs dāvanas nozīmīgumu. Keramikā šis priekšmets ieguva arī savu nosaukumu – tās sauca ģerbovikiem.

Andreja Paulāna darbi atzinīgi novērtēti Eiropas līmenī. Arī konkrētās vāzes unikalitāte apstiprināma ar to, ka 2003. gadā tā deponēta Rundāles pils muzeja starptautiskā izstādē, kas veltīta tieši heraldikai.

Renāte Vancāne Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja

1937. gadā Parīzē, piedaloties starptautiskajā izstādē, viņš ieguva Zelta medaļu. Andrejs Paulāns pēc nostāstiem ir zināms, ka viņš darinājis sēriju “Latvijas ģerboņu vāzes”. Mums nav izdevies iegūt ziņas, vai vēl kāda no vāzēm ir saglabājusies Latvijā.

Silvija Ribakova Kādreizējā Latgales Kultūrvēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja

Tad, kad šo vāzi aizvedām uz Rundāles pili, kur to ielika greznā vitrīnā blakus titulētu muižnieku ģerboņiem, mums tas bija tik liels gandarījums, ka mēs paskatījāmies ar citām acīm uz to, ka mūsu vienkāršais podnieks ar poētisko dvēseli, bet viņš savā laikā bija veicis tik ļoti nozīmīgu darbu savas valsts godināšanai.

Restaurētā vāze ir daļa no Latgales Kultūrvēstures muzeja lielākā lepnuma – Latgales keramikas kolekcijas. To veido teju 3000 priekšmetu, pārstāvot aptuveni 150 autorus. Pēdējo 20 gadu laikā muzeja keramikas kolekcijā restaurēti vairāk nekā 100 vērtīgi keramikas eksponāti.

Dalies:

PVD varētu liegt turēt dzīvniekus saimniekam Demenes pagastā

Daugavpilieši uzņem viesus izzinošā pastaigā

Līdzīgi raksti