Šopavasar uzlabojoties laika apstākļiem atkal sāk pieaugt migrantu plūsma uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Valsts robežsardzē uzsver, ka situācija pašlaik ir stabila, taču viļņveidīga, ik dienu konstatēti 15-70 mēģinājumi nelikumīgi šķērsot robežu. Vietējie iedzīvotāji pierobežā Augšdaugavas novadā uzsver, ka jūtas droši, vairāk satrauc Silenes robežkontroles punkta slēgšana un apgrūtināta iespēja tikties ar radiniekiem Baltkrievijā.
Salienas un Silenes ciemi atrodas mazāk nekā desmit kilometru attālumā no Latvijas-Baltkrievijas robežas. Valsts robežsardzes kontaktinformācija šeit redzama ik uz soļa, robežsargi ir arī klātesoši. Vietējiem tā jau ir ikdiena, viņi zina, ka par aizdomīgām automašīnām vai nejauši sastaptiem migrantiem, uzreiz jāziņo atbildīgajiem dienestiem.
Elvīra un Jantina Silenes ciema iedzīvotājas
– Dzirdēju, ka sākuši robežu šķērsot vairāk. – Nav ko viņiem šeit darīt pie mums. Pagājušajā gadā cilvēki ogās, sēnēs staigāja un teica, ka satika, tad ziņoja. – Bet ko mēs? Mēs sēžam mājās, es nekāpju bieži lejā no dzīvokļa. – Tā jau saka, ka vajag zvanīt, ziņot, kur viņi un kā.
Svetlana Kursīte Salienas pagasta pārvaldes vadītāja
Migrantiņi vienam iedzīvotājiem mums ir paprasījuši ūdeni un wi-fi, lai iedotu. Uztraukumu es neredzu, goda vārds, neviens man nav pa šo laiku sūdzējies. Mēs tiešām esam tādā drošībā, mums policija vienmēr kontrolē visu, robežsargi, zemessargi. Nepārtraukti apstādina mašīnas, dažus, tas, protams, ka ļoti nervozē, jo viņi kavē savu laiciņu, bet tas ir darbiņš, mēs to visu saprotam.
Valsts robežsardzē uzsver, ka situācija ir stabila un kontrolējama. No nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķērsošanas šogad atturētas 1915 personas, desmit cilvēki aizturēti humānu apsvērumu dēļ. Tuvojoties vasarai skaitļi gan aug, aprīlī mēģinājumu skaits nelikumīgi šķērsot robežu bijis ap 800, maijā vienu dienu var būt 15 cilvēki, nākamajā pat ap 70.
Tomass Skrimblis VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants
Mēs zinām, ka arī daudzi cilvēki nāk no Indijas, Pakistānas, Bangladešas, Nigērija, Mali. Piemēram, lai no Indijas nokļūtu uz Vāciju viņi maksā apmēram 5000-7000 eiro, bet, lai no Latvijas robežas līdz Vācijai, viņi maksā kaut kur apmēram pusotru tūkstoti. Šogad jau ir noķerti 11 pārvadātāji. Pēdējais gadījums bija Šrilankas pilsonis, kurš pārvadāja sešus pilsoņus.
Visbiežāk Latvijas-Baltkrievijas robežu migranti cenšas šķērsot vietās, kur vēl nav uzbūvēts žogs.
Tomass Skrimblis VRS Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants
Daži pienāk, paskatās, ka ir žogs un aiziet projām, bet ir tādas kā organizētas grupas, kuras atnāk, izgriež logus un vienalga šķērso. Bet žogs dod mums papildus reaģēšanas laiku, kamēr viņi šķērso žogu, mēs varam paspēt atbraukt un viņus atturēt no nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas.
Uzrunātie pierobežas pagastu pārvalžu vadītāji turpmāk sadarbībā ar dienestiem, vēlētos savlaicīgāk un regulārāk būt informēti par jaunākajām aktualitātēm. Savukārt, iedzīvotājiem lielākas raizes rada tas, ka robežkontroles punkts Silenē slēgts jau astoņus mēnešus.
Elvīra Silenes ciema iedzīvotāja
Slikti, ka robeža šeit ir aizvērta, tagad varētu aizbraukt pie radiem Minskā, māsa tur ir apbedīta. Bet kā? Silenē punkts ir slēgts. Kāpēc aizvēra?
Svetlana Kursīte Salienas pagasta pārvaldes vadītāja
Ja agrāk tas aizņēma ceļš 20-30 kilometrus aiz robežas, tagad tas ir 120-130, tikt pie vecākiem, tiem kuriem jau ir pāri 80 gadiem, par to viņi vairāk uztraucas, jo pašlaik kaut kur izskanēja informācija, ka Silenes robežkontroles punkts netiks atvērts tuvākajā laikā, tas ir uztraukums.
Pastiprināts robežapsardzības režīms pierobežā – Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils valstspilsētā un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā pagaidām izsludināts līdz 12. septembrim.