Ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” vēsta par Rēzeknes, Gulbenes, Jelgavas, Bauskas, Valmieras un Rīgas nopostīšanu Vācijas un PSRS karadarbības laikā. Tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni, ka civilā infrastruktūra un vietējie iedzīvotāji sešās pilsētās visvairāk cieta tieši padomju aviācijas uzlidojumos. Izstāde vilktas paralēles arī ar Krievijas agresiju un visatļautību jau desmit gadus notiekošajā karā Ukrainā.
Izstādes mērķis ir “atvērt acis”. Vēsturniekus satrauc, ka aizvien daļa sabiedrības akli tic sagrozītiem faktiem, ka Rēzekni un citas Latvijas pilsētas 1944. gadā bombardēja tikai vācu karaspēks. Vācieši atkāpjoties patiesi iznīcināja militāri stratēģiskus objektus, savukārt Sarkanā armija aviācijas uzlidojumus veica virs civiliedzīvotāju mājām un sabiedriskām ēkām. Rēzeknē tolaik īsi pirms Lieldienām iznīcināti gandrīz 75% vēsturiskās apbūves.
Uldis Neiburgs LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks
Vismaz 11. uzlidojumi padomju tālās darbības aviācijas, mēs zinām 350 tonnas bumbu ir nomests. Piemēram, mēs īsti nezinām, cik ir precīzs bojāgājušo skaits. Ir apzinātas apmēram 50-60 personas, bet ir zināms, ka ir bijušas vēl. Tāpat viņu apbedījumi zināmi ļoti maz.
Informācija par sešu pilsētu bombardēšanu apkopota no vietējo muzeju, gan arī Krievijas un Vācijas militārajiem arhīviem. Turpmāk svarīgi saglabāt iedzīvotāju atmiņu stāstus.
Marija Rēzeknes pilsētas iedzīvotāja
Sarūgtina, ka cilvēki var tā rīkoties. Ļoti nepatīkami, ka iznīcināja to, kas veidots gadsimtiem, to, kas pilsētu dara krāšņāku. Man bija skolotājs, kurš stāstīja, cik tas bija baisi, kā visi pulcējās pie krāsns, jo tā varēja palikt dzīvi. Pilsētu bombardēja, ļoti briesmīgi tas bija.
Elita ceļojošās izstādes apmeklētāja no Rīgas
Šeit es skatos, jā, mēs redzam, ka tā pilsēta ir sagruvusi, bet baznīca stāv tāda kā stāvējusi. Tas nozīmē, ka ir šis Dieva atbalsts un Dievs mūs sargā. Ir jāatgādina, lai saprastu, cik daudz mēs šobrīd esam sasnieguši, kā cilvēks ir spējis pēc kara atjaunot šo pilsētu, cik tā pilsēta top skaista, sakopta.
Ceļojošā izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” atgādina arī par pašreizējo Krievijas agresiju un tās postošo karu Ukrainā. Tā veicinot sabiedrības izpratni par nepieciešamību sargāt Latviju, tās kultūrvēsturisko mantojumu, novērtēt brīvību un neatkarību.
Ineta Zelča-Sīmansone muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja
Īpaši šajā Ukrainas situācijas kontekstā ir tā, ka cilvēkiem varbūt arī sākumā ir tāds viens pārsteiguma mirklis, kas tas ir, ja? Tepat pie robežas, piemēram, dzīvojot. Bet tas nav mūsu uzdevums nobiedēt, bet pastāstīt, kā tas notika toreiz, kādas izskatās šobrīd tās pilsētas. Mums nevajag, lai šādi notikumi vairs atkārtojas.
Uldis Neiburgs LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks
Svarīgi to cilvēkiem atgādināt, jo īpaši tiem cilvēkiem, kas joprojām dzīvo varbūt kaut kādā Krievijas informatīvajā telpā ar to 9. maija vai Lielā tēvijas kara mītu, bet mēs šeit stāstām to, kas notika ar mums, ar Latvijas cilvēkiem, ar mūsu pilsētu Rēzekni, rēzekniešiem. Galu galā arī mudināt varbūt kaut kādu gan valsts līmenī, gan pašvaldību līmenī kaut kādu lielāku politisko gribu vai kaut kādu vēsturisko atmiņu kopt, runāt.
Stendos katrai fotogrāfijai ir koncentrēts apraksts par zaudēto mantojumu un pievienots salīdzinošs foto ar to pašu ainavu mūsdienās.
Ineta Zelča-Sīmansone muzeoloģe, domnīcas “Creative Museum” vadītāja
Šis dizaina risinājums ir viens no tādiem veiksmes aspektiem, es nenoliedzu, ka saturs ir ekselents, es saku, ka tas ir ekselents un pirmo reizi varbūt vēsturnieki ir spējuši uzrakstīt tik īsus tekstus un koncentrētus, piemeklējuši tik fantastiskas bildes. Ne tikai akadēmiski pētnieki, vēsturnieki stāsta akadēmiskā veidā un raksta grāmatas par šo tēmu, bet, ka vietējie iedzīvotāji šajās pilsētās nāk, skatās un diskutē.
“Brīvvalsts dārgumu namā” izstādes veidotāju komanda kopā ar citiem nozares ekspertiem un pētniekiem Rēzeknē piedalījās arī diskusijā “1944. Rēzekne: vēsture un atmiņa”. Ceļojošā izstāde veidota Valsts pētījumu programmas projekta gaitā sadarbībā ar Rīgas pašvaldību, domnīcu “Creative Museum” un Latvijas Kara muzeju. Izstāde Rēzeknē atradīsies vēl līdz 9. jūnijam, pēc tam to eksponēs Gulbenē, Salaspilī, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet oktobra sākumā tā atkal atgriezīsies Rīgā un trīs nedēļas būs skatāma Latviešu strēlnieku laukumā.