wp-maximum-upload-file-size
domain was triggered too early. This is usually an indicator for some code in the plugin or theme running too early. Translations should be loaded at the init
action or later. Please see Debugging in WordPress for more information. (This message was added in version 6.7.0.) in /var/www/vhosts/lrtv.lv/httpdocs/wp-includes/functions.php on line 6114Iepazīt un izzināt, kā mūsu senči līksmojuši zaļumballēs – ar šādu mērķi Raiņa mājā Berķenelē aizvadīta pirmā zaļumballe. Tajā muzicējas četras Augšdaugavas novada folkloras kopas kā “Dyrbyni”, “ Neicgaļīši”, “Atzola” un “Pylna sāta”, tāpat arī folkloras studija “Garataka”. Zaļumbellē apmeklētāji ieradās svinīgos 19. gs. beigu tērpos vai tradicionālos taututērpos, lustīgi apguva brīvdabas danču soļus un baudīja kulināro mantojumu.
Lustīgi izdejoties, skanīgi izdziedāties un prasmīgi iemācīties brīvdabas deju soļus – šādi lustēts Raiņa mājā Berķenelē, kur pirmo reizi piedzīvota īsta zaļumballe. Apmeklētāji ieradās atbilstošos tautastērpos vai 19. gadsimta beigu svētkus tērpos, tādejādi radot seniem laikiem pietuvinātu vidi.
Inese Baravika Raiņa mājas Berķenelē vadītāja
Kā tad cilvēki īstenībā svinēja zaļumballi? – Viņi sanāca, sākumā atrisināja tādas spēcīgas lietas, kaimiņu būšanas sarunas vai arī notika kāda ziedojumu akcija, vai vienojās par vienotu darba specifiku. Protams, lai būtu tā gaisotne, mēs Raiņa mājās Berķenelē šujam tērpus, kas man ir mugurā un jūs redzēsiet, ka daudzas meitenes ir apģērbušās šajos tērpos, lai iedzīvinātu vidi, kas šeit, Berķenelē, ir ļoti pateicīga.
Anna Briška Augšdaugavas novada K/C “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja
Šodien mēs gatavojāmies svētkiem ar tādu domu, ka šis ir sējas laiks. Kāds kaut ko sēj, ir pavasaris, pavasara dziedāšana, drīz ganos varēs laist govis. Līdz ar to doma bija lustīgus, jautrus gabalus sadziedāt. Gan par pavasara tēmām, gan par ganiem, gan arī vienkārši par lustīgu dzīvošanu šeit un tagad.
Vakarā kopā muzicēja četras Augšdaugavas novada kopas kā “Dyrbyni”, “ Neicgaļīši”, “Atzola” un “Pylna sāta”. Tāpat arī ieradušies viesi no Rīgas – folkloras kopa “Garataka”. Šī bija iespēja atkal satikties un muzicēt kopā pēc ilgāka laika pauzes.
Anna Briška Augšdaugavas novada K/C “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja
Mēs sapratām, ka Augšdaugavas novada kopas sen neesam redzējušies. Tie apstākļi bija ļoti objektīvi: mums bija Covid, mēs sēdējām mājās, tad bija daudz ierobežojumu. Tagad jau ir cita lieta – ļoti ierobežots finansējums, lai mēs vispār varētu kaut kur braukt un darboties, un darīt.
Inese Baravika Raiņa mājas Berķenelē vadītāja
Man tiešām gribējās, lai Augšdaugavas novada folkloras kopas kopā sadziedās. Viņi parasti ir uzstājušies uz skatuves, bet šeit nav skatuve, te ir dzīvā daba, zaļumi, pašplūsma.
Asnate Rancāne Folkloras studijas “Garataka” vadītāja
Tā ir enerģijas apmaiņa. Ir iedvesmojoši redzēt, ko dara citi un paskatīties, ko mēs varam parādīt citiem – kā izskatāmies uz citu fona. Īstenībā tāda draudzēšanās vienmēr ir cilvēki ļoti svarīga, iepazīšanās ar citiem – tas ir ļoti vērtīgi.
Pasākuma laikā apmeklētāji cienāti ar īpašiem kulinārijas gardumiem – bukstiņbiezputru un sīpolu bļīniem no Dubnas. Tāpat notika arī danču meistarklases, kuras bija iespēja apgūt tradicionālos brīvdabas deju soļus.
Asnate Rancāne Folkloras studijas “Garataka” vadītāja
Tas repertuārs ir tieši pagājušā gadsimta 20.-30. gadu modes dejas. Tur ir sava ietekme no Vācijas, no Krievijas impērijas. Dejas, kas saucas diksītis, šotis, stūrsteps, fūrmans – šāda tipa jaunāku laiku dejas.
Anna Briška Augšdaugavas novada K/C “Vārpa” folkloras kopas “Dyrbyni” vadītāja
Paņemsim tādus dančus, ar kuriem parasti cilvēkiem uzreiz neaiziet. Lai zaļumballē nav ilgi jāskaidro, mēs parādīsim Rečenku – deja, kas ir pierakstīta tepat Augšdaugavas novadā, kā to ir dejojuši un šeit ir zināma. Otrs ir lietuviešu dancis dirižablis – lai ir jautri, līksmība.
Apmeklētāji ar lielu aizrautību iesaistījās deju soļu apguvē, tāpat izspēlēja arī dažādas tradicionālās rotaļas.
Maeve Erasmus+ studente
Šādas nacionālās, tradicionālās dejas ir ļoti jautras. Tā ir laba iespēja sadraudzēties un komunicēt ar citiem, kā arī uzzināt vairāk par Latvijas kultūru. Mana ģimene ir no Anglijas un Īrijas. Tur folklora ir vērtīga kultūras un mūzikas sastāvdaļa. Arī man tas ir ļoti svarīgi, pati spēlēju vijoli. Man bija tik interesanti redzēt un dzirdēt jūsu mūziku šeit!
Margarita Folkloras kopas “Dyrbyni” pārstāve
Tas viss ir paaudžu paaudzēs. Ja, pieņemsim, esam aizmirsuši kādas dejas, tad varēsim nodot paaudzēm, jo folkloras tradīcijas, manuprāt, ir ļoti svarīgi saglabāt. Varbūt tās nekad nebūs tik ļoti izplatītas, bet Latgalē it sevišķi būs izplatītas.
Pēc lustīgas iesildīšanās dejās, zaļumballe sagaidīta ar lāpu un ugunskura iekurināšanu. Pasākums īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogammas “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un Augšdaugavas novada pašvaldības finansiālu atbalstu.