Valodas barjera, grūtības iekārtoties darbā, veidot savu uzņēmējdarbību, neuzticēšanās no dzīvokļu un telpu īpašniekiem – šīs ir tikai dažas no grūtībām, ko izjutuši Ukrainas kara bēgļi. Savā pieredzē dalās ukrainietes Rēzeknē Olga un Irīna, kuras spējušas veiksmīgi integrēties pilsētā un šobrīd to saredz kā vietu, kur palikt uz dzīvi.
Olga un Irīna Rēzeknē dzīvo jau divus gadus un cītīgi apguvušas latviešu valodu, lai spētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā. Irīnai šobrīd ir A2 līmenis, bet Olgai B1. Viņas vēl tekoši nerunā latviski, taču saziņā visu saprot un pāris teikumos var arī atbildēt.
Irīna Kodakivska Ukrainas kara bēgle Rēzeknē
1. aprīlī es atvēru masāžas kabinetu. Man ļoti patīk palīdzēt cilvēkiem. Mani draugi vienmēr palīdz man dažādos jautājumos. Divus gadus krāju naudu savam sapnim.
Masāžas kabinets Irīna bija ilgus gadus lolots sapnis, pat vēl atrodoties Ukrainā. Lielākie izaicinājumi tā īstenošanai bija telpu īres līguma noslēgšana un finanses. Šobrīd klientu lokā lielākoties ir tikai paziņas, bet Irīna plāno attīstīties tālāk.
Irīna Kodakivska Ukrainas kara bēgle Rēzeknē
Telpas negrib īrēt īsā termiņā. Visbiežāk līgumus noslēdz uz gadu vai diviem. Ja cilvēkam neizdodas bizness, tad sanāk, ka tas “karāsies” viņam kā kredīts, tāpēc daudzi ukraiņi baidās kļūt par pašnodarbinātajiem.
Savukārt Olga šobrīd ir bezdarbniece. Viņas mērķis ir apgūt latviešu valodu B2 līmenī, lai spētu strādāt sev vēlamā nozarē – ekonomikā. Tā varētu būt banka vai aizdevumu firma.
Olga Kločko Ukrainas kara bēgle Rēzeknē
Latviešu valodu ir ļoti grūti mācīties. Es arī mācos B2 līmeni, bet nenokārtoju eksāmenu divas reizes. Nav saskarsmes. Nav ar ko runāt, filmas es neskatos. Tikai internetā, lasu grāmatas un kopā ar bērniem pildām mājasdarbus.
Abas sievietes atzīst, ka grūtākais integrēšanās šķērslis ir tieši valodas barjera. Arī šobrīd tā jūtama darbā un ikdienā, turklāt citiem ukraiņu paziņām tas bijis kā viens no svarīgākajiem iemesliem pamest Latviju. Viņiem nav bijis aktuāli mācīties latviešu valodu, jo kā perspektīvāku uzskata angļu vai kādu citu no Eiropas valodām. Situāciju ietekmē arī citi faktori.
Irina Kodakivska Ukrainas kara bēgle Rēzeknē
Daudzi baidās, ka kara konflikts pāries arī uz šo valsti, tāpēc neuzdrīkstas šeit kaut ko uzsākt. Otra problēma ir tā, ka ukraiņiem ļoti gausi izīrē dzīvokļus, jo daži mūsu līdzgaitnieki nav korekti uzvedušies šajā valstī, tāpēc ēna krīt uz visu nāciju. Problēma ir diplomu un apliecību, kas izsniegti Ukrainā, neatbilstība.
Olga Kločko Ukrainas kara bēgle Rēzeknē
Sākumā mēs gribējām braukt uz Beļģiju un mēs arī braucām, bet tur mums nepatika, jo bija ļoti grūta valoda. Tad mēs atgriezāmies Latvijā. Domāju, ka šeit ir vieglāk dzīvot un visi saprot krievu valodu. Daudzi ukraiņi atgriezās Ukrainā – varbūt viņi nogura vai nezina, ko šeit darīt. Domāju, ka atpakaļ Ukrainā mēs pagaidām neatgriezīsimies, jo šobrīd tur nav, kur mācīties bērnam, nav skolas.
Sievietes norāda, ka Rēzeknē šobrīd ir aptuveni 500 ukraiņu un teju trešdaļa no sākotnējā skaita valsti pametuši. Tie, kas palikuši, uztur arī savu kopienu. Daudzi no viņiem Rēzekni saredz kā vietu, kur palikt dzīvot.