“Apstādīsim Latviju ar augļukokiem!” – ar šādu moto nu jau trešo gadu Latvijā pavasraī un rudenī stādīti augļu koki dažādās izglītības iestādēs, pansionātos un sociālās aprūpes centros, ko dāvājusi kokaudzētava “Bērtas”. Šoreiz “otru elpu” piedzīvojis 70 gadus vecs ābeļdārzs Rekavas vidusskolā, kur vietējie un skolēni simboliski sagatavojuši augsni savas puses ilgtermiņa attīstībai.
Pacilātā gaisotnē Rekavas vidusskolā piedzīvots vēsturisks brīdis –atjaunots vecais ābeļdārzs. Pedagogi, vecāki, absolventi, esošie un topošie skolēni kopīgi iestādīja vairāk nekā 30 dažādus augļukokus un ogulājus – ābeles, bumbieres, plūmes, upenes un jāņogas.
Una Rekavas vidusskolas pirmsskolas skolotāja palīgs
Mēs stādām bumbieri, lai mēs mācītos Rekovas vidusskolā un pēc tam ēstu bumbieres, nāktu uz dārzu. Tad viņiem noteikti paliks arī atmiņā, ka viņi ir stādījuši. Bērniem garšo bumbieri? – Es domāju, ka jā! Launagā viņiem ļoti patīk, ka ir bumbieri, tad mēs visu apēdam.
Linda Vecāku pārstāve
Es stādu ābelīti no visas skolas vecākiem. Ābelīti mēs paši atradām un atvedām. Man liekas, ka ābele ir labestības un nākotnes simbols. Pavasarī tā ar saviem ziediem mūs priecē un atkal rudenī nes savus augļus.
Kristiāns un Mihaela Rekavas vidusskolas 3. klases skolēni
Mēs tagad stādām bumbieri, bet pēc tam stādīsim plūmi. Kas labāk garšo – bumbieri vai plūmes? Plūmes! Puiši ar lāpstu strādā, meitenes atbalsta? – Nē, mums arī meitenes ar lāpstu. Mēs pa rindai.
Vecajam ābeļdārzam pus hektāra platībā, kur iepriekš atradās vairāk nekā 100 dažādu augļu koku un krūmu, bija teju 70 gadi. Atsaucoties vietējiem un zemnieku saimniecībai “Kotiņi”, augļudārzs labiekārtots, lai piedzīvotu “otru elpu”.
Žanna Maksimova Rekavas vidusskolas direktore
Es domāju, ka mēs turpināsim konkrētām šķirnēm vēl varbūt piestādīt. Paskatīsimies, kā mums ies ar šo – kā augs. Izmantosim pavārblokā un pašrealizācijai. Iespējams, arī dāvanām.
Anita 9. klases audzinātāja
Tas ir ļoti labi, vismaz par vienu sakoptu vietu vairāk. Te bija ļoti aizaudzis pēdējos gados. Tagad te vismaz izpļaut varēsim, būs augļukoki. Augļi arī pēc pāris gadiem noteikti būs.
Augļkoku dārzs skolai bijis sen lolots sapnis, taču tā realizācija vienmēr tikusi atlikta. Tāpat augļukoki iestādīti arī Rekavas pansionātā un baznīcas teritorijā. Biedrības “Reāls piedzīvojums” entuaziasti jau trešo gadu rīko akciju “Apstādīsim Latviju ar augļukokiem”, kuras laikā apstādīti jau 18 Latvijas pansionāti, izglītības iestādes, aprūpes centri un bērnu nami. Tāpat augļukoki iestādīti arī Rekavas pansionātā un baznīcas teritorijā.
Žanna Maksimova Rekavas vidusskolas direktore
Tas patiešām bija sapnis, jo tad, kad ir mērķis un reāls plāns, kā tu to īstenosi, tad šis bija tāds – “gan jau kaut kad”. Tad ir viens zvans un praktiski mēneša laikā ir šādi aizgājis [klikšķa ātrumā], jo pieslēdzās visi spēki.
Lūkass Mairis Marcinkevičs Projekta pārstāvis
Radās filma par muzikālo teātri jeb opereti, kas dibināta 1922. gadā Liepājā, pēc tam 1945. gadā kā Rīgas Operete. Tika filmēti vecie mākslinieki, bijušie operetes mākslinieki, tā radās dokumentāla filma un radās arī ideja – par cik Operete ir, bet tajā pat laikā nav, un kā šie vecie ļaudis varētu pārlikt jeb dot tālāk tīri simboliski. Tas ir pašu rokām audzēts, no pašu sirds tas tiek stādīts, laistīts, kopts un tad tiek doti arī augļi. Tie arī ir garīgā nozīmē, kad tu nestādi tikai uz īsu brīdi jeb šodien, bet arī nākotnei.
Akcijas rīkotāji saka – ikviens aicināts savā pusē atjaunot vai ierīkot jaunu augļudārzu. Tam ir gan praktiska, gan garīga vērtība.