Pirms teikt vienu “nē”, atrast vismaz desmit “jā” – ar šādu motivāciju kopienu pārstāvji, uzņēmēji, dažādu jomu speciālisti un pašvaldību darbinieki tikās Lūznavas muižā, lai kopīgi izkristalizētu idejas pamesto Viļānu un Bērzgales muižu atdzīvināšanai. Šāds veiksmīgas realizācijas piemērs Rēzeknes novadā ir tieši Lūznavas muiža, kas pēdējo gadu laikā ciema apkārtnē veicinājusi ievērojamu sociāli ekonomisko attīstību.
Gleznainā uzkalnā starp diviem ezeriem Bērzgales ciema centrā atrodas Bērzgales muiža. Tās telpās jau vairāk nekā desmit gadus valda klusums, taču senāk te kūsāja kultūras dzīve. Kā jau daudzviet citur, arī šeit vietējie vizuāli pievilcīgo ēku negrib pakļaut iznīcībai un tajā saredz potenciālo lauku teritorijas virzītājspēku, kurā uzklāts jumts, veikta arhitektoniskā izpēte un tehniskais apsekojums.
Daila Ekimāne Nautrēnu apvienības pārvaldes projektu vadītāja
Varētu būt gan kā sociālā māja, sociālā muiža. Varētu būt mākslas rezidence vai dažādas radošās darbnīcas radošām izpausmēm. Varētu būt arī dienesta viesnīca lielākām cilvēku grupām, kas mums arī novadā, pilsētā ir problēma, kur izguldināt lielāku cilvēku, 40-50 skaitu.
Lai iekustinātu lauku sociāli ekonomisko situāciju un saskatītu reālas attīstības iespējas zūdošajā kultūras mantojumā, Lūznavas muižā pulcējās potenciālie pārmaiņu veicinātāji – kopienu pārstāvji, uzņēmēji, kultūras, tūrisma un sociālo jomu eksperti, NVO līderi un pašvaldību pārstāvji. Lūznavas muiža ir viens no veiksmes piemēriem, kā degradēta teritorija pārtapusi par sociāli ekonomiskās attīstības punktu.
Iveta Balčūne Lūznavas muižas pārvaldniece
Mēs esam savā ziņā kā tāds reģenerācijas piemērs, kad, ienākot muižai, aktivizējas vietēja kopiena, jo mēs esam vērsti uz to. Veidojam kopienā balstītus iekļaujošus projektus, gan mākslas, mūzikas, teatrāli, gan arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kuri tiek iesaitīti arī dažādos starptautiskos projektos.
Ideju vētrās un diskusijās rasti plāni Bērzgales un Viļānu muižu atdzīvināšanai. Piemēram, Bērzgales muiža varētu kalpot kā atpūtas un ārstniecības komplekss, apartamentu tipa viesnīca vai projektu māja, savukārt Viļānu muiža – senioru māja, vieta sociālo grupu iekļaušanai un mākslas centrs.
Vija Piziča Viļānu pilsētas Iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja
Viļānos, manuprāt, vajadzētu dominēt mākslai un kultūrai, kura savienojas ar azartiskiem, pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem muižā, kuri nodrošina pamatatmosfēru un līdzās nāk visas citas aktivitātes: mākslas terapija, mākslas nodarbības, dažādu paaudžu tikšanās, kur dominē gan dārza kopšana, gan pamestu dzīvnieku kopšana. Proti, cilvēks pavada savu dzīves laiku ērtā, skaistā, sakārtotā vidē, jēdzīgi turot rūpi par citiem un saņemot atbalstu no vietējās kopienas, sagādājot pārtiku vai citas dzīvei nepieciešamās lietas.
Iveta Balčūne Lūznavas muižas pārvaldniece
Šīs ēkas kā resurss lauku teritorijā šobrīd stāv un tas ir neapzināts resurss, bet tas var kļūt par savas teritorijas veicinātāju – varbūt tas ir sakrālais tūrisms, jo mums, Latgalē ir sakrālā tūrisma milzīgs potenciāls. Šeit ir pārstāvētas ļoti daudzas konfesijas.
Andris Kucins Latgales uzņēmējdarbības centra vadītājs
Viens no galvenajiem spēlētājiem ir pašvaldība, kas visu iedzīvotāju vārdā saskata to virzienu, uz kurieni ir jāiet, Kad atnāk inverstori, gadās ļoti daudz pozitīvu stāstu, bet gadās, kā arī pašlaik – mēs nevaram aizbraukt līdz skaistam ezeram, pludmalei, jo tur ir privātīpašums. Tāpat arī par mūsu kultūras mantojumu – ja šeit nav valsts, pašvaldības ietekmes, mēs varam zaudēt šo mantojumu.
Klātesošie uzver, ka muižu attīstībā ir svarīgi pievērsties tieši sociālajai uzņēmējdarbībai, radot sociālo ietekmi, nevis peļņas gūšanu, tāpat arī rast veidus, kā darbības plānā iekļaut jau esošos uzņēmējus, vienojot tos kā sadarbības partnerus, nevis konkurentus. Rēzeknes novada pašvaldība idejas uzklausījusi un tiks izvērtēti un pieņemti stratēģiskie lēmumi par muižu tālāko virzību.