Jau aptuveni divas nedēļas līdz robežkontroles punktam “Grebņeva” kravas automašīnu rinda ir vairāk nekā 20 kilometrus gara. Sniegam nokūstot šosejas A13 grāvmalās pavērās bēdīgs skats, tās bija pilnībā klātas ar atkritumiem. Nesen tie gan savākti, ceļa nodalījuma joslā izvietoti arī papildus konteineri, tomēr pieguļošo lauku īpašumu saimnieki un vietējie iedzīvotāji ceļ trauksmi: teritorijas piegružošana tik un tā turpinās.
Konteineri šosejas A13 malās pilni ar atkritumiem. Pagājušajā nedēļā tie piepildīti ar grāvmalās savāktajām pudelēm, plastmasas maisiņiem, eļļu iepakojumiem un citām lietām. Tomēr jau atkal vietām veidojas mēslu kaudzes.
Raimonds Kārsavas iedzīvotājs
Plastmasas, pudeles visas šīs tagad jau salika. Kā brauc televīzija, tā saliek konteinerus, tualetes saliek. Līdz tam nebija. Visi, protams, sviež visu grāvī, kāpēc viņiem nest kaut kur, apavus plēst. Viņi čībiņās izlīda, izmeta un visi laimīgi.
Sergejs tālbraucējs no Polijas
Ir tādi cilvēki, kuri izsviež atkritumus. Es izkāpu, lai traukus nomazgātu. Atkritumu konteineri taču stāv pie katras tualetes. Savāci maisā, aiznesi un izmeti. Baltkrievijā arī ir lielas rindas. Tagad uz visām robežām tādas ir. Trīs diennakšu laikā nobraucām četrus kilometrus. Domāju, ka vēl dienas septiņas būs jāstāv.
Kravas automašīnu rinda pašlaik ir aptuveni 25 kilometrus gara. Uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” rakstiskā atbildē pauž uzskatu, ka situācija ir apmierinoša. Visas rindas garumā izvietotas 30 tualetes un 45 konteineri, sanitārais stāvoklis uzturēts atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Anna Kononova VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve
e-pasts: “Tualetes tiek uzkoptas divas reizes nedēļā, atkritumu konteineri iztukšoti un atkritumi izvesti, ceļu nodalījuma josla uzkopta vienu reizi nedēļā. Pierobežas ceļu uzkopšanai nav piešķirts papildu finansējums. Darbi tiek veikti no valsts ceļu uzturēšanai paredzētā budžeta uz citu darbu rēķina, proti, citur netiek veikta, vai tiek veikta mazākā apmērā, piemēram, atputekļošana vai grāvju tīrīšana.”
Finansējums visu pierobežas ceļu nodalījuma joslu uzkopšanai šim gadam ir 200 000 eiro, pirmajos trīs mēnešos izlietoti jau vairāk nekā 52 000 eiro, aprīlī apjoms vēl palielinājies.
Anna Kononova VSIA “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve
e-pasts: “Lai veiktu vēl lielāku darbu apjomu, izvietotu vēl lielāku konteineru un tualešu skaitu, divas-trīs reizes jāpalielina gadā pieejamais finansējums līdz 500 000 eiro. Lai izvietotu lielāku skaitu konteineru un tualešu, jāierīko stāvlaukumi to novietošanai, kas arī prasītu papildu izmaksas.”
Edgars Mekšs Ludzas novada domes priekšsēdētājs
Šo finanšu līdzekļu, mēs jūtam, ir nepietiekami, lai reaģētu uz tādām ārkārtas situācijām. Ja, piemēram, uz pieciem kilometriem varbūt viņiem pietiekami būtu resursu uzstādīt konteinerus, piemēram, 150 metru attālumā nosegt to teritoriju. Tad, ja ir rinda 20 kilometru garumā, tad viņi ko dara? Viņi vienkārši tos konteinerus izretina. Tad tie ir kilometra attālumā viens no otra. Tas nozīmē to, ka tad, protams, ir piegružota tā teritorija.
Valsts vides dienests pagaidām apdraudējumu videi nekonstatē. Ludzas novada pašvaldībai ir doma par pašvaldības policijas reidiem, taču četri tās darbinieki fiziski nevarēs uzraudzīt tik garu rindu katru dienu.
Edgars Mekšs Ludzas novada domes priekšsēdētājs
Mums nav tāds arī darbaspēka resurss, ir, protams, pagaidu algotos darbos iesaistīti cilvēki, bet viņu ir samazināts daudzums. Jā, mēs vienreizējās akcijās varētu iesaistīties, bet, es domāju, te jādomā… Ja būs tāda tendence, mēs varam sagaidīt, ka tās automašīnas stāvēs pie Rēzeknes. Ko tad mēs darīsim?
Iesaistītas puses uzskata, ka jau tagad valsts līmenī jārada rīcības mehānismu operatīvākai rīcībai. Pārmaiņas varētu sekmēt arī specializēta termināļa izbūve aizliedzot automašīnu stāvēšanu ceļa nodalījuma joslā, kā arī elektroniskās rindas ieviešana. Taču arī tam visam nepieciešams papildus finansējums un resursi.