Lai meža atjaunošanas darbus veiktu efektīvāk, jo īpaši vietās, kur meža atjaunošana ar tradicionālām metodēm ir apgrūtināta, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izmanto mašinizēto meža stādīšanu. Šobrīd šāda veida tehnoloģija tiek pielietota Lubānas meža apkaimē, stādot priedes. Mašinizētai stādīšanai piemīt vairākas priekšrocības – ietaupīts laiks un cilvēkresursi, tāpat arī veidoti maksimāli labvēlīgi augšanas apstākļi.
Jau trešo nedēļu AS “Latvijas valsts meži” Ziemeļlatgales reģiona iecirknis Lubānas mežā apkaimē veic priežu meža mašinizētu stādīšanu.
Ludmila Žukovksa LVM Ziemeļlatgales meža atjaunošanas un kopšanas speciālists
Mežam mašinizēto stādīšanu mēs veicam slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs. Tie ir ļoti smagi augšanas apstākļu tipi, kur ir nepieciešams veidot tādu kā pacilu, kur kociņiem ir labāki augšanas apstākļi.
Meža stādāmā mašīna izveido stādvietu jeb pacilu, kur vienlaikus tiek iestādīts stāds. Uz pacilām koki aug labāk, jo to saknes ir pasargātas no liekā mitruma, ir minerālvielas un labāki gaismas apstākļi.
Ludmila Žukovksa LVM Ziemeļlatgales meža atjaunošanas un kopšanas speciālists
Augšējā slānī jau nebūs nekādu zālaugu. Tā būs atbrīvota no zāles. Šim vasaras periodam tai būs labvēlīgi apstākļi – gan siltums, kas ir priedei labvēlīgi, jo tā ir saulmīlis. Apakšā, šeit, ir tas slānis, kur ir bagātīga minerālaugsne. Ja mēs būtu stādījuši šeit, tad šeit būtu aizēnojums milzīgs un nenoregulēts ūdens režīms. Šeit, lielajā bedrē, rudenī vai ļoti agrā pavasarī liekie ūdeņi sastājas tieši bedrē un šis stādiņš būs pasargāts no virszemes ūdeņiem.
Darbi veikti ar ekskavatoru, kas speciāli aprīkots ar stādīšanas galvu.
Reinis Kalniņš LVM Ziemeļlatgales vecākais mežkopības meistars
Šī ir ekskavatora mehāniskā stādāmgalva, kurā ietilpst 70 priežu ietvarstādi. Katru reizi, kā operators veic šo stādīšanu, viņam ir jāaptur ekskavators, jānolaiž galva un pašam ar rokām ir jāpapildina visas tvertnes, kas ir šeit redzamas. Šai galvai darbības mehānisms ir tāds, ka šeit ir stādāmais stobrs. Operators ar pogām veic stāda iestādīšanu pacilā un tas pagriežas.
Ludmila Žukovksa LVM Ziemeļlatgales meža atjaunošanas un kopšanas speciālists
Šajās smagajās augsnēs stādītājs var apstādīt vidēji 0,3 – 0,4 hektāri, bet mašīna spēj apstādīt dienas laikā hektāru. To, ko trīs cilvēkiem būt jādara, to dienā izdara viena mašīna.
“Latvijas valsts meži” mašinizēto stādīšanu uzsāka trīs gadus atpakaļ un praksē var novērot veiksmīgas jaunaudzes. Mašinizētā mežu stādīšana notiek visu gadu, izņemot vasaras karstākos mēnešus. Šogad Ziemeļlatgales reģionā plānots mašinižēti iestādīt 120 hektārus.
Reinis Kalniņš LVM Ziemeļlatgales vecākais mežkopības meistars
Pēc ministru kabineta noteikumiem, minimālajam koku skaitam priedei ir jābūt 2000, bet mēs stādām 2400 kociņu uz hektāru ar pieļaujamo novirzi +- 200, kas šādā laukumā izskatās pacilas veidā. Sekojam līdzi ne tikai iestādīto kociņu skaitam, bet arī kvalitātei, lai viņš nebūtu ne par dziļu un nebūtu tukšas pacilas.
Aldis Laganovskis LVM Ziemeļlatgales meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
2023. gadā kopā ar rokām atjaunoti ir 1016 hektāri, mašinizēti iestādīti ir 115 hektāri jaunaudžu un iesēts arī 67 hektāri, kas kopā sastāda 1189 mākslīgi atjaunotus hektārus. Ja skatāmies hektārus pa sugām, tad priede ir iestādīta 500 hektāri aptuveni, egle 420 hektāri, bērzs 185 un melnalksnis 81 hektārs.
Šogad “Latvijas valsts meži” plāno sasniegt lielākus rādītājus. Tāpat mežu atjaunošanā tiek pielietotas arī citas tehnoloģijas, piemēram, mašinizētā sēklu sēšana.