Vērtē žoga būvniecību uz Latvijas robežas

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 13 aprīlis, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Šodien Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts un Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa apmeklēja vairākus robežapsardzības un robežkontroles punktus visā Latgalē. Vizītē secināts, ka ātrāku darbu norisi kavē ne tikai birokrātiskais slogs, mainīgie laika apstākļi, bet arī teritorijas specifika. Turpmāk, iespējams, būs nepieciešams papildus finansējums infrastruktūras izveidei purvainā apvidū.

Žoga būvniecību uz Eiropas Savienības ārējās robežas šodien vērtēta gan no augšas lidojot helikopterā, gan uz vietas Opuļu robežapsardzības nodaļā Ludzas novadā. Pēc aptuveni sešu gadu pārtraukuma atsākta žoga izveide uz Latvijas-Krievijas robežas vairāk nekā 20 kilometru garumā.

Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis

Tie ir posmi, kas ir noteikti, kur būvniecību veiks valsts Bruņotie spēki sadarbībā ar “Valsts nekustamajiem īpašumiem”. Tātad Krievijas robežas izbūve jau faktiski ir sākusies. Ap Grebņevas robežšķērsošanas vietu Kārsavas virziens.

Lielākais izaicinājums – aptuveni 50%tus teritorijas pie Krievijas robežas veido purvi, upes un ezeri.

Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis

Ir kilometri un vietas, kur pašreiz mēs nevaram patrulēt un iziet robežu tieši robežas tuvumā, mēs esam spiesti apiet pārpurvotās vietas, kas, protams, nav labi no valsts drošības viedokļa. Vasaras periodos arī esam konstatējuši, ka pa purviem iet pārkāpēji līdz ar to Latvijas robeža, ja mēs gribam runāt par absolūtu drošību, lai mēs varētu runāt, ka tiek fiksēti visi gadījumi, ir jāizbūvē pilnībā.

Savukārt, tuvāk Baltkrievijai apvidus ir kalnains, gravas dziļākas un tas arī rada savus sarežģījumus būvniecībā un kavē raitāku darbu norisi, gan reizēm prasa papildu finanses. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pēc savas pirmās vizītes uz robežas atzīst – žoga izbūvei būs vajadzīgi arī papildus līdzekļi. Tiesa, cik un kur meklēt naudu, pagaidām nevarot nosaukt – tas būšot “Budžeta jautājums”.

Daiga Mieriņa Saeimas priekšsēdētāja

Pārlidojot mēs redzējām, ka milzīgas purva teritorijas, kur, pirmkārt, ir ļoti grūti izveidot ceļu pats pat sevi. Lai pievestu būvmateriālus un fiziski uzbūvētu robežu milzīgā purva teritorijā, tātad, kura vēl nav izdarīta, bet tas būs jādara, Ir jāsaprot, ka tas, pirmkārt, nebūs ātri. Otrkārt, tam būs vajadzīgi vairāk papildus līdzekļi.

Līdz šim Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve divās kārtās apmēram 150 kilometru garumā izmaksāja vairāk nekā 100 miljonus eiro. Prioritārajiem posmiem uz Krievijas robežas paredzēti aptuveni 50 miljoni eiro, bet pavisam šogad žoga un tā apkārtējās teritorijas darbiem plānots atvēlēt 120 miljonus eiro.

Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis

Mēs jau tuvojamies kaut kur 70% izbūvei. Polijai ir izbūvēti apmēram 40% no visas robežas garuma. Mūsu žogs ir fiziskās kapacitātes ziņā pa vidu starp Lietuvas un Polijas līdz ar to mums ir virkne lietas, kas ir pilnveidotas ņemot vērā arī Lietuvas pieredzi. Pontoni būs paredzēti ar lielāku kravnesību, lai mēs ne tikai ar bagijiem, bet arī ar transporta līdzekļiem, ar 4X4 transporta līdzekļiem varētu pārvietoties netraucēti.

Šodien secināts, ka Saeimā būs jārosina izmaiņas likumos, lai atsevišķus lēmumus Valsts robežsardze var pieņemt ātri un patstāvīgi, mazinot arī birokrātisko slogu.

Daiga Mieriņa Saeimas priekšsēdētāja

Vajadzētu noteikt pie robežas 20 metru aizsargjoslu un tas ir ļoti būtiski tā iemesla dēļ, lai varētu arī operatīvi robežsargi rīkoties. Ja ir kāds bīstams koks, tad varētu to novākt. Tas ir līdzīgi kā “Latvenergo” ir aizsargjosla, kuras platumā tad viņiem ir tiesības izzāģēt šos bīstamos kokus vai vienkārši kokus, lai tie nekristu virsū sētai.

Martā nelikumīgi ieceļot Latvijā no Baltkrievijas puses mēģināts 695 reizes, šomēnes vidēji dienā tie ir 20 gadījumi. Lai turpmāk robežu uzraudzītu efektīvāk, paredzēts vairāk ieviest viedās tehnoloģijas, izbūvēt arī sakaru torņus ar dienas un nakts redzamības kamerām.

Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis

Mums ar katru brīdi arī paaugstinās tehniskā kapacitāte. Mums arvien vairāk ir klātbūtnes uztveršanas sistēmas, bezpilota lidaparāti līdz ar to īstenībā ar katru brīdi robežsardzes spējas pārkāpumus konstatēt pieaug. Jo šīs spējas būs augstākas jo noteikti nākotnē tad arī riski mazināsies. Latviju vairs neizvēlēsies kā vietu, kur netraucēti var iekļūt iekšā Eiropas Savienībā.

Daiga Mieriņa Saeimas priekšsēdētāja

Gribu pateikt lielu, lielu paldies visiem robežsargiem, visiem, kas sargā mūsu valsti, jo tas darbs, ko mēs redzam, nebūt nav viegls. Bet pārliecība par to, ka esam drošībā, ir.

Visu Austrumu robežas joslas žoga izbūvi gar Krieviju un Baltkrieviju paredzēts pabeigt līdz 2025. gada sākumam.

Dalies:

Višķos iedzīvotāji neizpratnē par divu apsaimniekotāju rēķiniem

Broņislavas Martuževas simtgadei veltīts koncertuzdevums

Līdzīgi raksti