1989. gadā Krāslavā vairāku domubiedru grupa virs aptiekas ēkas pacēla sarkanbaltsarkano karogu. Pēc okupācijas laika tas bija liels izaicinājums, taču vietējos mudinājusi cerība par brīvību un neatkarību. Viņu piemērs rosinājis arī citviet pacelt karogus. Nu šis notikums kalpo kā piemērs par uzdrīkstēšanos cīņā par savu valsti.
Tāpat kā šodien, arī pirms 35 gadiem šajā dienā pēc 50 gadu nebrīves tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, tādējādi kārsaviešiem apliecinot vēlmi būt par saimniekiem savā zemē.
Ādolfs Ločmelis Vietējas iedzīvotājs, notikumu aculiecinieks
Krāslavā pacelt karogu – tas nav tāpat kā pacelt karogu Andrupenē vai Dagdā. Krāslava stipri atšķīrās no pārējiem, pirmkārt, iedzīvotāju ziņā. Tā praktiski bija krieviska pilsēta. Celt Latvijas karogu ar mītiņu, runām – tā nav joka lieta.
Baiba Mileika Krāslavas novada muzeja direktore
Tajā laikā tas varbūt simbolizēja, ka brīvība ir pavisam tuvu. Simbolizēja, ka jau tiks sagaidīts brīvības saullēkts. Tā bija vienotība, tas bija spēks, ka mēs esam vienota tauta un savu neatkarību mēs atguvām, mēs par to cīnījāmies.
Vēl neaudz agrāk – 19. martā – karogs tika pacelts arī Dagdā. Taču tam sekoja nepatīkami notikumi – tumsas aizsegā tas tika norauts un saplēsts.
Aivars Arnicāns Dagdas novadpētniecības biedrības “Patria” priekšsēdētājs
Šajā dienā Dagdā sabrauca ļoti daudz cilvēku – gan no Krāslavas, gan no Dagdas, gan no apkārtnes. Jo tās bija atmodas laika vēsmas gaisā un pārmaiņas, lai vai kā pretī darbotos partijas komiteja. 04:03 Pārmaiņas vairs nebija apturamas. Diemžēl nakts aizsegā un to atrada rīta pusē strādnieki. Tas bija saplēsts un iemests upē. Tad tika dota ziņa LTF un naktī tika atvests jauns karogs no Krāslavas.
Šis notikums nemainīja iedzīvotāju pozīciju un pēcāk sarkanbaltsarkanais karogs tika pacelts arī Izvaltā, Skaistā, Andrupenē un citās Krāslavas rajona apdzīvotās vietās.
Baiba Mileika Krāslavas novada muzeja direktore
Tieši jaunākajai paaudzei, skolēniem, ir jāstāsta, jāmāca par šo laiku, ka brīvība, neatkarība nav ielikta mums rokās. Tā ir vērtība, kas tika izcīnīta un es domāju, ka tas ir katra cilvēka pienākums sargāt savas valsts brīvību, neatkarību. Un arī šis pasākums apliecina, ka galvenā loma ir cilvēkiem, kuri nenobijās, uzdrīkstējās
Ādolfs Ločmelis Krāslavas iedzīvotājs, notikumu aculiecinieks
Atļauties šādu gājienu – celt Latvijas karogu, kuru vispār nedrīkstēja nekur rādīt. Ja kur mūsu sarkanbaltsarkano karogu ieraudzīja krievu laikā, tas skaitījās anti prettautiski. Sarkanbaltsarkanais karogs skaitījās lielākā slepenība.
Padomju laikos okupācijas varas iestādes aizliedza sarkanbaltsarkanā karoga izmantošanu. Tiem, kuri to darīja, tika pakļauti represijām. Latvijas nacionālajam sarkanbaltsarkanajam karogam ir sena vēsture. Tomēr, neskatoties uz draudošajām nepatikšanām, daudzi slēpa gan karogus, gan priekšmetus un literatūru ar nacionālo simboliku.