Kūlas ugunsgrēkos cieš arī teritorijas pie ūdenstilpēm. Dabas liegumā “Lubāna mitrājs” jau vairākus gadus visapkārt dambim ezera un tuvējo dīķu krastos dedzina ne tikai veco zāli, bet arī niedres. Vaininieku pieķert gan ir grūti: Dabas aizsardzības pārvaldei nav resursu liegumu uzraudzīt nepārtraukti, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reizēm nespēj pietiekami ātri piekļūt tieši šāda veida uguns nelaimēm.
Par huligāniem Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Dainis Tučs dēvē tos, kas ik pavasari dedzina kūlu. Teju visa Lubānas ezera un Īdeņas dīķu dambja garumā – vairāku hektāru platībā – izdegusi zāle un vietām pat niedres.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists
– Kādas ir tās sekas, ja tāda dezināšana notiek tieši dīķu, ezeru krastos? – Jā. Mēs atrodamies dabas liegumā “Lubāna mitrājs”. Daudz meža zosis, jā, kas ligzdo tieši šajos dīķos un arī tagad viņām ligzdas jau ir, tās tuvumā uzturas. Ja tiek dedzināts dīķis, protams, ka iespaido tās. Arī šī piekrastes josla, kas ir vairāk dumpjiem, kuri būvē ligzdas piekrastes joslā, tas arī iespaido.
“Lubāna mitrājā” jebkāda veida dedzināšana ir aizliegta, atsevišķos gadījumos ar DAP atļauju var to darīt kontrolēti, lai atjaunotu biotopus. Taču niedru dedzināšanai efekta nav nekāda, jau vasarā tās būs tikpat lielas kā pirms tam. Tā kā vēl ir agrs pavasaris, ugunsnelaimē necieta vardes, bet mazi kukainīši, augi un koki gan.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists
Šī priede… jau mēs redzam iepriekšējo gadu dedzinājumu pēdas un šogad arī viss stumbrs ir apdedzis. Ar laiku tāpat ir trupe iekšā un tā aizies bojā. Redzam priedīti, jā, kas ir uzaugusi, tā ir apdegusi un jau ir aizgājusi bojā. Tā vairs neaugs.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šopavasar dzēsis arī 900 kvadrātmetrus plašu ugunsgrēku Nagļu dīķu apkārtnē. Lai arī tuvumā ūdens, ugunsdzēsēju darbs ir ļoti sarežģīts un bīstams.
Viktors Ščavinskis VUGD Rēzeknes daļas komandieris
Piebraucamie ceļi. Ne vienmēr mēs varam piebraukt un nokļūt pie degošās vietas, lai ātri nodzēstu, likvidētu šo notikumu. Niedres augstums var sasniegt no 2-3 metriem un īpaši, kad mēs dzēšam, kad vējš uzpūš, tad tās liesmas var sasniegt aptuveni trīs stāvu ēkas augstumu. Tas rada tādu papildus bīstamību.
Valdis makšķernieks no Rēzeknes
Ne velti, kā pilsētā, tad uzreiz var redzēt, kā brauc no bāzes ar visām bākugunīm. Protams, ka slikti, tā taču visu sadedzina. Vienkārši cilvēkiem vajag rokas pielikt, bet to roku ir tik, cik ir, tehnikas maz.
Dabas aizsardzības pārvaldē pieļauj: iespējams, kūla dedzināta, lai atbrīvotos no kārkliem un ātrāk varētu laist ganībās govis. Teritorijai ir nomnieks – lauksaimnieks. Taču viņa vai kāda cita vainu grūti pierādīt. DAP šobrīd nav iespēju uzraudzīt liegumu diennakts režīmā, par šo gadījumu ierosināta administratīvā lietvedība.
Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists
Citur nav tik izteikti, cilvēki tomēr kopj tās platības un pļavas, kur ir, tur ir platību maksājumi. Ja tu dedzināsi, tu nesaņemsi to. Šajā reģionā tā ir tāda latviešu tradīcija, senlatviešu, kā saka, bet tā ir muļķība, Viņam būtu pat izdevīgāk algot tehniku rudenī, viņš var atļauties šo nosmalcināt par to soda naudu.
Sods par kūlas dedzināšanu var sasniegt 700 eiro, par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskām personām lielākais soda apmērs ir 280, juridiskām – 1400 eiro. VUGD atgādina, ka tīšai un ļaunprātīgai dedzināšanai ir smagas sekas.
Viktors Ščavinskis VUGD Rēzeknes daļas komandieris
Tas ir ļoti bīstami. Kūlas dedzināšana, gan niedru dedzināšana un visa pārējā, ir ļoti bīstama cilvēka veselībai un dzīvībai, kā arī rada kaitējumu videi. Pamanot ugunsgrēku nekavējoties ir jāzvana uz tālruni 112.
Arvien sausākos laika apstākļos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbībā ar Valsts un pašvaldības policiju veiks arī pastiprinātus reidus lauku un aizsargājamās dabas teritorijās.