Lielai daļai ceļu bedru veidošanās ir sezonāla parādība, taču valsts autoceļam no Skrundalienas līdz Salienas ciemam Augšdaugavas novadā tā ir hroniska slimība jau desmitiem gadu. Asfaltētais ceļa segums nav mainīts jau vairāk nekā 30 gadus un bedres klāj ielāpu kārtas. Červonkas iedzīvotāji gadiem gaida ceļa seguma maiņu, taču jau vairākas reizes tas pārcelts. Šoreiz vietējo iedzīvotāju mērs ir pilns, tādēļ viņi sarīkojuši protesta akciju.
Ar smagās tehnikas un mašīnu signāliem iedzīvotāji Augšdaugavas novada Červonkas ciemā vēlas, lai tiktu sadzirdētas viņu gadiem ilgušais lūgums– sakārtot ceļu. Regulāri noris vien asfalta “lāpīšanas darbi”, kas problēmas būtību nemaina – bedru nepaliek mazāk.
Andris Daugavpilietis
Paskatieties, viss vienās bedrēs, ielāpos kā veca, caura zeķe, kuru mēģina saglābt, saglābt un saglābt. No Augšdaugavas rajona robežas līdz Krāslavai ir atjaunots. Lielais ceļš līdz Silenei arī ir atjaunots. Šis gabaliņš ir tāds kā bēdu ieleja – visu aizmirsts un pamests.
Valērijs Hrapans Červonkas ciema iedzīvotājs, uzņēmējs
Nesen ceļu strādnieki šo ceļu pielaboja, bet viņi to dara tikai demonstratīvi, jo ikreiz pietrūkst materiālu. Viņi paši atzīst, ka šis ir pats sliktākais asfaltētais pārklājums Latvijā. Tagad šis ceļš ir vienīgais, pa kuru var šķērsot robežu. Silenē robežas šķērsošana ir slēgta, tāpēc mašīnas, fūres, visa satiksme ir šeit.
Pēc iedzīvotāju novērojumiem diennakts laikā ceļu šķērso ap 1000 dažāda veidu transportlīdzkļu. Ielāpiem reljefainais ceļš rada trokšņus, tāpat arī finansiālus zaudējumus transporta remontos. Trokšņus no mašīnu ritošajām daļām var dzirdēt pat intervijas laikā.
Andris Daugavpilietis
Braucam un raudam [ garām pabrauc mašīna ar dzirdamām ritošās daļas problēmām], jo ātruma ierobežojums ir uzlikts, 70 kilometri stundā, bet tas jau nerisina pašu problēmu. Ar katru dienu ceļa stāvoklis drūmāks un drūmāks sāk palikt.
Anatolijs un Gunārs Červonkas ciema iedzīvotāji
Avārijas manā priekšā. Cik pats esmu vilcis laukā cietušos no grāvjiem ziemās. Pēdējos gadus ceļš ziemās tiek apkaistīs, par to neko nesaku. Agrāk ar šo bija bēdīgāk.
Vairāk gadu garumā vietējie vākuši parakstus Latvijas valsts ceļiem un Satiksmes ministrijai, lai veiktu ceļa kapitālu remontu. No atbildīgajām institūcijām ceļa sliktais stāvoklis tika apzināts jau 2016. gadā. Sākta projekta izstrāde, taču pie tā īstenošanas neviens tā vēl arī nav ķēries.
Anna Kononova AS “Latvijas valsts ceļi” pārstāve
Minētajam autoceļa posmam ir izstrādāts pārbūves būvprojekts, aprēķinātās provizoriskās pārbūves izmaksas ir 15 miljoni eiro. Būvdarbus būs iespējams veikt tad, kad tiem būs piešķirts finansējums.
Anatolijs un Gunārs Červonkas ciema iedzīvotāji
Cik daudz iegulta uzturēšanā šo gadu laikā, liekot lāpījumus, samaksājot strādniekiem, iepērkot materiālu – tā vietā varētu vienu reizi salasīties un par šo naudu sataisīt kapitālu ceļu.
Valērijs Hrapans Červonkas ciema iedzīvotājs, uzņēmējs
Jebkura attīstība sākas no darbības – cilvēkam nestrādāts rokas, ja tajās neplūdīs asinis. Ceļš ir artērija. Elementāri. Mēs visi runājam par Latgales, pierobežas attīstību, bet kā tā var attīstīties, ja mēs pat nevaram tikt līdz mājām?
Šobrīd remontdarbi plānoti 2026. gadā, taču iedzīvotājiem jau astoņu gadu laikā pacietības mērs ir pilns un ceļa remontu pieprasa jau šogad. Kā norāda iedzīvotāji – viņi ir gatavi arī tālākām protesta akcijām.