Notice: Function _load_textdomain_just_in_time was called incorrectly. Translation loading for the wp-maximum-upload-file-size domain was triggered too early. This is usually an indicator for some code in the plugin or theme running too early. Translations should be loaded at the init action or later. Please see Debugging in WordPress for more information. (This message was added in version 6.7.0.) in /var/www/vhosts/lrtv.lv/httpdocs/wp-includes/functions.php on line 6114
Ziņas - Latgales Reģionālā Televīzija

Atbūda Dvietes palienē šogad mēnesi agrāk

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 22 marts, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Tā dēvētais piektais gadalaiks jeb atbūda dabas parkā “Dvietes paliene” šogad sācies neierasti agri. Šajā reizē ar kušanas ūdeņiem applūdušo zemieņu teritorijas apmērs arī ir mazāks un ūdens līmenis zemāks. Laivotāju un putnu vērotāju interese par šo dabas parādību pēdējos gados strauji pieaug, tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina apmeklētājus ievērot drošības noteikumus, pakalpojumu sniedzējus griezties pēc atļaujām organizētiem laivu braucieniem.

Atbūda – tā ir unikāla dabas parādība, kas katru reizi atšķiras. Šopavasar dabas lieguma “Dvietes paliene” zemienes applūdušas mēnesi agrāk, nekā citus gadus. Vērot dabas daudzveidību laivās ikreiz dodas arī vietējās skolas audzēkņi no Bebrenes un šajā reizē tās ir topošās zirgkopes.

Marta Valaine laivotāja no Lubānas

Man šausmīgi patīk, ka ir tas ūdens diezgan plašs, jo parasti nav pierasts pa tādiem braukt, mēs parasti pa tādām krāčainākām upēm braucam, mazākām. Patīk, ka ir tāds plašums un krastos ir kaut kādas savvaļas govis vai zirgi. Ar šādu es neesmu braukusi, es parasti braucu ar vienvietīgajiem krāču kajakiem.

Benita Štrausa Dvietes senlejas informācijas centra “Gulbji” pārstāve

Šajā atbūdas laikā šeit cilvēki dzīvo uz salām. Mums ir Putnu sala, mums ir Zariņu sala, mums Pūku sala un vis visādas citas salas. Šī vieta ir ne tikai tāda Latvijas mēroga ļoti populāra vieta, bet, es domāju, arī visas Eiropas un pat pasaules līmeņa vieta, kur baudīt dabu un dabas skaistumu.

Šī pavasara laikapstākļi ar maz nokrišņiem un salu ietekmēja kušanas ūdens daudzumu. Šoreiz applūdusi vien puse teritorijas un ūdens līmenis ir ap diviem metriem augsts. Reizi simts gados tas sasniedz astoņus metrus un sedz pat koku un krūmu galotnes. Šobrīd atbūda tuvojas noslēgumam, tomēr vietējie cer, ka ūdens vēlāk ienāks arī no Daugavas augšteces.

Benita Štrausa Dvietes senlejas informācijas centra “Gulbji” pārstāve

Ir seno cilvēku ticējums un tādi nostāsti, ja Daugava ir savos krastos atstājusi ledus krāvumus, tad tā obligāti vēl tajā pašā pavasarī nāks pēc šiem lediem pakaļ. Tad varētu būt šis otrais vilnis, kas būs daudz siltākā laikā un patīkamākā, nekā šeit. Šogad tas ir marts un tas ir ļoti agri. Temperatūras katru nakti ir zem nulles un ir vēsi.

Augot tūristu interesei, otro gadu pastiprināti apmeklētāju uzvedību un pakalpojumu sniedzēju darbību uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Nedēļas nogalēs notiek arī reidi, līdz šim gan nopietni pārkāpumi nav konstatēti. Organizētiem braucieniem ar vairāk nekā 50 dalībniekiem gan ir jāsaņem atļauju.

Irēna Skrinda DAP Vecākā valsts vides inspektore

Ir bijušas sūdzības par to, ka pārvietojas ar motorlaivām šajā teritorijā, bet noķēruši mēs nevienu neesam, ka nobrauc no ceļiem, lai ielaistu laivu kaut kur. Pagājušajā gadā atļaujas mēs izsniedzām septiņiem pakalpojumu sniedzējiem un kopumā pēc pakalpojumu sniedzēju atskaitēm teritorijā ir bijuši 815 apmeklētāji.

Šogad atļaujas izsniegtas četriem pakalpojumu sniedzējiem. Laivotāji aicināti ievērot drošības instruktāžu un lieguma teritorijā būt iespējami klusi. Pavasarī šeit vienlaicīgi var baroties un atpūsties pat 30 000 putnu.

Irēna Skrinda DAP Vecākā valsts vides inspektore

Ieraugot putnus nevajadzētu tiem tuvoties vai, ja putni izrāda kaut kādu trauksmes uzvedību, viņi kliedz vai ceļas spārnos, tad arī vajadzētu respektēt, ka putni šajā laikā caurceļo un viņiem vajag savu tādu atpūtas laiku un netraucēt viņus. Te ir savvaļas lopu bari, kuriem nedrīkstētu tuvoties arī pašu drošības dēļ.

Benita Štrausa Dvietes senlejas informācijas centra “Gulbji” pārstāve

Mēs ļoti lūdzam pie mums informācijas centrā iegādāties šo ieejas biļetīti, kas ir ziedojums gan savvaļas zirgiem, gan savvaļas govīm siena iegādei, gan šo infrastruktūras objektu uzturēšanai un atjaunošanai. Jāsaprot, ka palu ūdeņi ir ne tikai skaisti, bet dara arī daudz, daudz tādu lietu, kur pēc tam jāiegulda darbu, lai visu atgrieztu atpakaļ.

Saņemot atļauju laivošanai vairāk nekā 50 cilvēkiem, trīs dienas pirms tam jāpiesaka arī konkrētu norises laiku, dalībnieku un laivu skaitu. Speciālisti informē, ka atbūda Sēlijā būs vēl tikai pāris nedēļas.

Dalies:

Ar ceptiem gardumiem Nagļos svin Jāzepa dienu

Červonkas ciemā piketē par ceļa stāvokli

Līdzīgi raksti