Pirmo reizi izdota grāmata par Balvu novada Tilžas ciema vēsturi un tās iedzīvotāju dzīvesstāstiem. Šobrīd tur dzīvo 600 tilzenieši. Viņu atmiņas, vēstures liecības un likteņstāstus daudzu gadu garumā apkopojusi vietējā vēsturniece un pedagoģe Aina Rakstiņa, kas visu aktīvo skolotājas darba mūžu veltījusi tieši Tilžas ciema vēstures izpētei.
Kurš cits, ja ne mēs paši rakstīsim un celsim godā savu dzimto pusi – tā par nupat atkāto grāmatu “Tilža un tilženieši” saka tās autore, ilggadēja vēstures skolotāja Aina Rakstiņa. 300 lappusēs daudzu gadu garumā piefiksēti ap 400 tilženiešu dzīves stāsti, kā arī vēsturiski fakti par vietām, tradīcijām, kultūras dzīvi.
Aina Rakstiņa Grāmatas “Tilža un tilženieši” autore
Mēs katru gadu braucām 3-9 ekskursijās. Esmu vēstures skolotāja. Gājām pie cilvēkiem, kapos, visur kur un sapratām, ka viss aiziet un paiet. Tomēr ir jāsaglabā atmiņas.
Andris Slišāns Grāmatas projekta vadītājs
Aina ir kā enciklopēdija un tā [grāmata] nav sastādīta kā enciklopēdija, bet vienkārši rakstnieces interpretācijā par to, kā Tilža dzīvo. Šī grāmata parāda to, ka jebkurā vietā cilvēks ir vērtība.
Šobrīd šī ir vienīgā unikālā grāmata par Tilžu un tās kopienu. Tas ir ne vien vērtīgs informācijas avots vietējiem, bet arī senāku laiku dzīves izziņa jaunākai paaudzei.
Rita Borisova Bērnību pavadījusi Tilžas pagastā
Mēs ģimenē bijām trīs bērni. Mamma gribēja, lai dzīvojam tā, kā citi, tāpēc brauca lasīt ogas, jo mēs nebijām bagāti. Neļāva turēt vairāk par vienu govi. Bija jāved uz mežu, kad nāca pārbaudes. Mežā turējām pārējās, arī sienu nedrīkstēja vairāk pļaut, kā tikai vienai govij. Tad, kad nodega lauku veikals, kad es lielāka paaugu, tad mēs skrējām ēst sadegušās konfektes, jo mammai ar tēvu tās naudas nebija, lai mēs katru dienu ēstu konfektes.
Emerita Brenčeva Senāk dzīvojusi Tilžā
Mana mammiņa ar papiņu apprecējās 1951. gadā. Viņiem sava dzīve bija jāsāk no nulles absolūti klajā laukā. Visu mūžu viņiem nācās sūri un grūti strādāt.
Iedziļināšanās vairākos simtos cilvēku likteņu līkločos autorei ļāvusi nonākt pie vērtīgām atziņām, piemēram, kā vecāku un vecvecāku negatīvā rīcība iespaido pēcteču dzīves gājumu.
Aina Rakstiņa Grāmatas “Tilža un tilženieši” autore
Ja radi ir darījuši kaut ko sliktu, piemēram, vectēvs, vecmamma, vecvectēvs, tad cieš bērni, lai gan viņi ne pie kā nav vainīgi. Tā pamatā četrās paaudzēs. Kas pludināja krustus pa Ičas upi, tur iznīka visas ģimenes. Kuri Tilžā nosvieda krucifiksus, tiem nogrieza rokas un kājas. Nedrīkst līst pie krustiem, krucifiksiem. Nedrīkst otram darīt pāri, tas nāk atpakaļ.
Rita Borisova Bērnību pavadījusi Tilžas pagastā
Laukos cilvēki ļoti grūti strādāja. Nebija tādu aparātu, lai slauktu govis, viss bija jādara ar rokām. Tas bija ļoti grūts darbs. Cēlās plkst. 5:00, pēc pusdienām paēda, pus stundu atpūtās un 22:00 gāja gulēt. Mums nebija elektrības. Kad es 15 gados aizgāju, vēl tad nebija un arī ilgu laiku pēc tā nebija elektrības. Dzīvojām ar lampiņu, uz kūti gājām ar petrolejas lukturīti un tīrījām stiklus tā, ka spīdēja.
Emerita Brenčeva Senāk dzīvojusi Tilžā
Mēs nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad. Mums ir labiekārtoti mājokļi, mums ir veļas mašīnas, trauku mašīnas, grīdas mazgā roboti. Mums vairāk vajadzētu priecāties par to, kas mums ir un neskumt par to, kā mums nav.
Šobrīd grāmata izdota 500 eksemplāros. Tā būs atrodama vietējās apkaimes skolās, bibliotēkās, tāpat arī pieejama iegādei jebkuram interesentam.