Iecerēts, ka 2029. gadā pašvaldību vēlēšanas vairākās valstspilsētās un novados notiks vienotā administratīvajā teritorijā. Šāda pārvaldības maiņa un likuma norma skars arī Rēzekni un tai blakus esošo novadu. Vienprātības par apvienošanu šobrīd gan nav: pilsētas vadība uzskata, ka kopīga saimniekošana būs efektīvāka un izdevīgāka abām pusēm, savukārt novada pašvaldība tam kategoriski nepiekrīt un jau šomēnes veiks iedzīvotāju aptauju.
Valstspilsētas un novada pašvaldību ēkas atrodas blakus pašā Rēzeknes centrā, tomēr abu pašvaldību apvienošanu 2029. gadā vadība vērtē atšķirīgi. Rēzeknes novadā ir bažas par vienmērīgu teritorijas attīstību un budžeta pārdali, turklāt arī līdz šim sadarbība ar valstspilsētu nav bijusi veiksmīga.
Monvīds Švarcs Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs
Šī sadarbība ir bijusi rēķinot piecu ballu sistēmā tāds mazs, mazs trijnieciņš. Valstspilsētas īpaši bijušā mēra vēlme bija šīs teritorijas apvienot jau iepriekšējā periodā, uz ko tika arī viņam pietiekoši skaidri norādīts, ka izņemot to, ka, kā saka, tieksme pēc novada resursiem, finanšu resursiem, cita pamatojuma šādai tieksmei nav.
Raimonds Olehno Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors
– Vai tām bažām tagad arī būtu tāds pamats? – Es domāju, ka diez vai. Protams, tagad ņemot vērā esošo Rēzeknes situāciju un pilsētas budžeta parādsaistības, tas, protams, nav tas labākais pienesums pie apvienošanas no pilsētas puses.
Kopumā gan vērtējot gaidāmās reformas priekšrocības un trūkumus, valstspilsēta apvienošanu ar novadu atbalsta.
Raimonds Olehno Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors
Es domāju, ka politiķiem droši vien varētu būt savs redzējums šai normai, es varu uz to vienkārši palūkoties no sava viedokļa. Attiecīgi gan Rēzekne, gan novads varētu būt kopīgi attīstīta teritorija. Es domāju, ka daudzi ļoti jautājumi, kas saistīti ar ekonomisko attīstību, ar infrastruktūru, varētu risināties daudz efektīvāk, ja tā būtu viena pašvaldība.
Pretējs viedoklis ir novada pusei. Saimnieciski abas teritorijas un to prioritātes atšķiras. Lai arī iedzīvotāju skaits abās pašvaldībās ir līdzīgs – vidēji 25 000, tomēr pilsēta ir blīvāk apdzīvota, nekā 25 novada pagasti. Tā domē var būt ievēlēti vairāk deputāti tieši no pilsētas.
Monvīds Švarcs Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs (JV, “Par!”, Latgales partija)
Ekonomiskās aktivitātes, teiksim, uz pilsētu būtu ļoti krasi izteiktas un tas novestu pie lauku teritorijas nedaudz tādas aizmirstības un pakārtošanas tām prioritātēm, kas būs svarīgas tikai teritorijām, kur dzīvo vairāk vēlētāju.
Raimonds Olehno Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izpilddirektors
Es atceros, ka 2021. gadā reformas laikā bija pat tāda diskusija, kā noteikt zināmas kvotas, cik tika ievēlētas pašvaldībā no kaut kādas teritorijas: vai no lauku vai no pilsētas. Tā norma netika ieviesta, bet zināmā mērā tā var ietekmēt, protams, kaut kādus lēmumus.
Vienprātības par Rēzeknes valstspilsētas un novada apvienošanu trūkst arī vietējiem iedzīvotājiem.
Viktors Rēzeknes novada iedzīvotājs
Labāk apvienot. Tur, kur es dzīvoju, man tuvākais veikals ir četru kilometru attālumā. Jāstaigā tādu gabalu pēc maizes. Autobusa arī nav. Aleksandrs Bartaševičs bija patīkams cilvēks. Kamēr viņš sēdēja pilsētas domē, ļoti daudz izdarīja. Pārsvarā nodarbojās ar celtniecību, lai pilsēta būtu skaista.
Daila Bērzgales pagasta iedzīvotāja
Vienu rītu izskanēja tāda frāze, ka tomēr apvienojot pagastus lielākās tajā apvienībās, lielākos novados, nav iegūts cerētais rezultāts. Man liekas tas pats arī tagad, ja apvienos Rēzekni ar novadu. Kur tas var rasties labāks tas rezultāts? Viennozīmīgi tad tomēr tās nomales paliek tukšākas. Jaunie cilvēki jau arī domās, kur to bērnu uz skolu laist.
Rēzeknes novadā jau šonedēļ paredzēts apstiprināt iedzīvotāju aptaujas kārtību un no 11. marta līdz 2. aprīlim aicināt sabiedrību izteikt savu viedokli par gaidāmo reformu.
Monvīds Švarcs Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs
Būs gan elektroniska iespēja tātad internetā pieslēdzoties un autorizējoties caur kādu no rīkiem sniegt savu viedokli, gan arī dodoties uz savu pagastu un aizpildot anketu. Aptaujā varēs piedalīties tikai Rēzeknes novada teritorijā deklarētie iedzīvotāji no 16 gadu vecuma. Cik es esmu runājis ar kolēģiem, tātad Dienvidkurzeme, Jelgava un arī Augšdaugava arī plāno veikt iedzīvotāju aptaujas.
Pašvaldības cer, ka, lemjot par reformas tālāko attīstību, aptaujās pausto viedokli ņems vērā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un atbildīgās komisijas Saeimā. Rēzeknes valstspilsēta iedzīvotāju uzklausīšanu atbalsta, bet paši pagaidām aptauju veikt neplāno.