Lai arī Latvijas-Baltkrievijas pierobežas joslā šobrīd nav spēkā ārkārtējais stāvoklis, robežas uzraudzība tik un tā notiek pastiprinātā režīmā. Migrantu plūsmas un dažādu drošības apsvērumu dēļ atsevišķās teritorijās divu kilometru attālumā no valsts robežas bija liegts organizēt medības. Tagad vismaz trīs dienas iepriekš robežsargus jābrīdina par individuālo medību norises vietu un laiku. Valsts robežsardze aicina arī katru iedzīvotāju jau laikus norādīt iespējami konkrētāku informāciju par pierobežas joslas apmeklējuma iemesliem, laiku, vietu un personām. Stingrākas robežuzraudzības dēļ robežsargi speciālās caurlaides var arī atteikt.
Lai arī mednieki ir mūsu papildspēki, dzīvība un drošība ir 1. vietā – tā lēmumu liegt visa veida medības pierobežā ārkārtējā stāvokļa laikā skaidro Valsts robežsardze. Liegums skāra divus kilometrus platu joslu pie Latvijas-Baltkrievijas robežas Augšdaugavas un Krāslavas novados, kā arī Pasienes robežapsardzības nodaļas teritoriju Latvijas-Krievijas robežas tuvumā Ludzas novadā.
Vadims Grickovs VRS DAP Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, majors
Mums uz valsts robežas bija ļoti daudz sadarbības partneru un jūs zināt, ka mednieks vai robežsargs vai mūsu sadarbības partneri var satikt viens otru. Mūsu mērķis bija maksimāli ierobežot privātpersonu atrašanos pierobežas joslā.
Ierobežojumi ieviesti arī tādēļ, lai robežsargi varētu vairāk resursu veltīt migrantu plūsmas apturēšanai. Latvijas Mednieku savienībā gan uzsver, ka nereti tieši vietējie mednieki pierobežas mežos atrod nelegālos robežas šķērsotājus.
Jānis Baumanis Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
Šajā pierobežas teritorijā atrodas cilvēki, Latvijai lojāli cilvēki, kuri arī redz to, kas notiek. Es personīgi zinu diezgan daudz gadījumus, kad tieši mednieki ir konstatējuši šos nelegālos imigrantus jau Latvijas teritorijā un viņi par viņiem ir ziņojuši. Tās ir acis un ausis mežā.
Izvērtējot lieguma periodu mednieki secina, ka lielākās raizes ir par stingrākiem ierobežojumiem tieši aktīvās dzinējmedību sezonas laikā. Starp aptuveni 15 ietekmētajiem medību kolektīviem bija arī tādi, kam visas medību platības atrodas tieši divu kilometru pierobežas zonā.
Jānis Baumanis Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
Ir klubi, kuriem vienā daļā teritorijas medības ir aizliegtas, vienā daļā atļautas, līdz ar to tad viņi cenšas visu to, ko vajadzētu nomedīt, nomedīt tur, kur viņi drīkst medīt, tur, savukārt, šis spiediens uz dzīvniekiem kļūst daudz lielāks, nekā tam vajadzētu būt. Ja tā ir pietiekami liela teritorija, kurā medības nenotiek, tad jā, šie dzīvnieki vienkārši koncentrējas, tur uzturas un tajā vietā šis postījumu apjoms pieaug. Tas var būt gan par pārnadžiem runājot, gan arī par tiem pašiem vilkiem.
Ilmārs Aišpurs mednieku kolektīva “Asūne” vadītājs
Tajos divos kilometros ne jau viņi var kaut kur tur medīt bebrus, kas rada postījumus meliorācijas sistēmām. Zemniekiem, mežsaimniekiem, protams, ka tas ietekmē. Viņi arī ir noslēguši līgumus ar privātajiem, noslēguši līgumus ar zviedriem, noslēguši līgumus ar valsts mežiem. Nomas maksu viņi maksā, bet izmantot nevar.
Šobrīd medības lieguma zonā ir iespējamas, taču tikai individuālas. Medniekiem to norisi savlaicīgi jāsaskaņo ar Valsts robežsardzi. Tas pats attiecas arī uz visu pierobežas teritoriju – 30 kilometru platumā no robežas. Ierobežojumus mednieki nav pārkāpuši un sadarbība uzlabojas – uzsver Valsts robežsardzē.
Vadims Grickovs VRS DAP Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, majors
Tika organizētas tikšanās ar medniekiem, izskaidrota situācija un mednieki gāja pretī un tagad mēs neredzam problēmas. Viņi informē par savām medībām mūsu operatīvo dežurantu. Šī informācija tiek nodota robežapsardzības nodaļām. Visi ir informēti, ka noteiktā teritorijā notiek medības.
Mednieki piekrīt, ka piesardzībai šobrīd jābūt. Taču, ja ārkārtējais stāvoklis ar medību liegumu būs atkal, jāizvērtē iespēju par īslaicīgāku termiņu šādam ierobežojumam.
Ilmārs Aišpurs mednieku kolektīva “Asūne” vadītājs
Var jau izskatīt katru gadījumu individuāli. Nav jau nemaz tik daudz to mednieku tajā pierobežas joslā. Saskaņojot ar robežsardzi noteiktās vietās, kur nav kaut kādi riski, var to viņi atļaut.
Jānis Baumanis Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
Mans aicinājums būtu nevis papildus ierobežot medības, bet tieši otrādi – domāt, kā iesaistīt medniekus šajā ziņošanā, informēšanā. Tikties ar viņiem, runāt, aicināt. Tas būs tikai ieguvums abām pusēm.
Vadims Grickovs VRS DAP Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieks, majors
Tagad, jā, migrantu ir mazāk, bet atkal mēs redzam, ka tā plūsma atjaunojas un redzēsim, kas būs tālāk ar tiem ierobežojumiem.
Šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 58 cilvēki, bet pērn novērsti teju 14 000 šāda veida mēģinājumi. Ārkārtējais stāvoklis un medību liegumi atkal var būt izsludināti, ja migrantu plūsma palielināsies straujāk. Valsts robežsardze aicina ne tikai medniekus, bet arī katru iedzīvotāju jau laikus norādīt iespējami konkrētāku informāciju par pierobežas joslas apmeklējuma iemesliem, laiku, vietu un personām. Stingrākas robežuzraudzības dēļ robežsargi speciālās caurlaides var arī atteikt.