Kārtību uz ūdens kontrolē arī ziemā

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 9 februāris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Regulāra kontrole, videokameru klātesamība un sabiedrības izpratnes maiņa ir būtiskākie iemesli, kas veicinājuši strauju pārkāpumu samazināšanos uz ūdenstilpēm. Tā secina Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, kas visā Latvijā pērn konstatēja tikai piecus maluzvejniecības pārkāpumus. Šoziem gan pirmo reizi ilgākā laika posmā ierosināta lieta par nelegālu pārvietošanos ar automašīnu pa ledu Rāznas ezerā.

Rāznas ezers un tā apkārtne šorīt izskatās gluži kā Ziemeļpolā. Mainīgie laika apstākļi makšķerniekus un zvejniekus gan nebaida un vienai no kompānijām līdzi ir pat suns. Dabas aizsardzības speciālisti stāsta, ka pārkāpumu skaits ezeros pēdējos gados mazinās arvien straujāk. Pērn aizturēti vien pieci maluzvejnieki: trīs Vidzemē un divi Kurzemē. Visbiežāk ziemā pārkāpts noteikums par makšķerrīku skaitu, arī šajā reidā Rāznas ezerā vienam makšķerniekam ir trīs, nevis pieļaujamās divas – ūdas.

Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists

Laika apstākļi bija sniegoti. No sākuma braucām, pat par simts metriem tālāk neredzējām neko. Pārbaudījām makšķerniekus – viss kārtībā. Bijām pie zvejniekiem, arī, kuram bija lomi, kuram nē un atpakaļceļā braucot bija divi pensionāri. Viņi saka, ka jau no paša rīta ir tur bijuši. Nebija. Mēs braucām. Un bija pieci makšķerrīki uz diviem. Sanāk, ka viens makšķerrīks bija lieks, bet sniegs aizpūtis visas pēdas, pierādīt mēs nevarējām. Izņēmām to vienu ūdu.

Vladimirs makšķernieks no Lipušku ciema

Šodien loma nav vispār nekāda. Laiks mainīgs kā šūpoles, zivis laikam stāv. Ievērojam visus noteikumus, žurnālus tagad e-pastā aizpildām. Lielākais loms šajā sezonā bija 16 kilogramus smaga karpa.

Vasīlijs makšķernieks no Čornajas pagasta

Astoņas zivis, tagad laika apstākļi slikti. – Vai esat redzējis kādu, kas neievēro noteikumus? – Nē, ziemā pagaidām neesmu saticis. Nav tagad tādu laikam. Ļoti dārgi, vai ne Daini?

Ziemā reidos uzrauga arī pārvietošanos pa ledu ar mehāniskiem transporta līdzekļiem. Rāznas un Lubāna ezeros dažādi noteikumi un speciālas atļaujas tam ir zvejniekiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Ik gadu pārkāpēju vidū ir viens vai divi makšķernieki, bet šoziem pirmo reizi vairāk nekā desmit gadu pieredzē ierosināta lieta, jo kāds autovadītājs Lipušku ciemā ar automašīnu pa ledu pārvietojās izklaides nolūkos.

Dagnis Vasiļevskis DAP Vecākais valsts vides inspektors

Nereti ir tādas tās mašīnas, ko mēs esam konstatējuši, ka nav jau tās tādā ideālā tehniskā stāvoklī. Ļoti daudzām diemžēl ir kaut kādas eļļas noplūdes un citu smērvielu noplūdes. Tādā veidā mēs piesārņojam pašu dabu, kur mēs pēc tam vasarā peldamies.

Aleksandrs makšķernieks no Čornajas ciema

Tagad ir dažādi noteikumi, vai makšķernieki tos ievēro? – Protams! Es vairs neesmu tik jauns, lai nodarbotos ar maluzvejniecību. Es visu daru pēc noteikumiem. – Bet ar mašīnām pa ledu brauc… – Nē, nē. Neko tādu neesmu redzējis. – Bet, ja redzētu, tad kā rīkotos? – Protams, ka ziņotu kādam.

Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists

Ir atsevišķi nezinātāji, ar motosuņiem makšķernieks uzbrauc, tad mēs viņus brīdinām. Tagad ir vēl it sevišķi Lubānā – elektroriteņi. Mēs tā kā nesakām, tas tomēr ir kluss un viņi vēl to min.

Sods par nelegālu pārvietošanos ar mehānisku transporta līdzekli uz ledus privātpersonām ir 30 līdz 750 eiro, bet juridiskām – 280 līdz 1500 eiro apmērā. Turklāt, atrašanās uz ledus ar automašīnu tik mainīgos laika apstākļos kā šoziem ir bīstama.

Dagnis Vasiļevskis DAP Vecākais valsts vides inspektors

Ir -30 grādi un nākamajā dienā, aiznākamajā jau ir ap 0. Šis ledus arī plaisā, atraujas no krasta, atkal atkušņi, kaut kas notiek tāds, ko īsti nevar paredzēt. Pats trakākais, kas tiek apdraudēts, tā ir nevis daba, bet paša cilvēka dzīvība.

Dainis Tučs DAP Dabas aizsardzības vecākais speciālists

Mēs šodien arī braucām, labi, es zinu tās plaisas, kur var būt, bet katru dienu ezers mainās. Es no rīta braucu, bet braucu vakarā – tur jau plaisa ir.

Dabas aizsardzības pārvalde nupat ir uzsākusi arī diskusiju ar pašvaldību policijas pārstāvjiem, lai turpmāk pārņemtu pieredzi no Igaunijas. Tur, piemēram, Piepusa ezerā Valsts robežsardze un policija regulāri veic ledus biezuma mērījumus un publiski ziņo, kur uz ledus atrasties ir droši.

Dalies:

Mājokļiem Latgalē lielāks pieprasījums, nekā piedāvājums

Rudzātu vidusskolas absolventi dibina stipendiju skolēniem

Līdzīgi raksti