Vairākās Latgales pašvaldībās mājokļu pieejamība ir karsts jautājums – vidēji pieprasījums ir trīs reizes lielāks, nekā piedāvājums. Jaunās ģimenes un speciālisti priekšroku dod dzīvei pilsētā, apkaimēs dzīvokļus atstājot tukšus. Savukārt privātajā sektorā var novērot, ka cenas kritušās, neattaisnojot īpašnieku optimismu par cenām, jo arī tikpat karsta problēma ir aizdevuma saņemšama mājokļa iegādei.
Brīvi pašvaldību īres dzīvokļi Latgales pilsētas šobrīd ir vien daži, un arī rindas uz šiem dzīvokļiem ir lielas: no 30 līdz 50 īrēt gribētāju. Priekšroka tiek dota bāreņiem, jaunām ģimenēm un speciālistiem. Pārējiem jāgaida ilgāk.
Vita Pastare Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Pamatā tās ir jaunas ģimenes ar bērniem, kuru vēlme ir 2-3 istabu dzīvoklis, labiekārtots. Diemžēl mums piedāvāšanas iespējas ir ierobežotas. Tā problēma ir tā, pirmkārt, lauku teritorijās nav vēlmes īrēt, otrkārt, tie ir arī jāremontē, jāiegulda pietiekoši lieli līdzekļi.
Aivars Trūlis Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Protams, tie [dzīvokļi] nav tajā labākajā stāvoklī. Iepriekšējie iedzīvotāji, kad nav sava manta, tad viņi tā neskatās. Ir trešā rinda, tā ir maiņas rinda, piemēram, divi večuki dzīvo, viens nomirst. Viņam ir divu istabu dzīvoklis, bet viņš prasa vienas istabas, lai mazāk maksātu par elektroenerģiju.
Gunita Raibekaze Balvu novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja
Ņemot vērā iespējas atrast darbu, infrastruktūru, daudzi iedzīvotāji izsaka vēlmi īrēt dzīvokli tieši Balvu vai Viļakas pilsētās, kur šobrīd dzīvošanai atbilstošu brīvu dzīvokļu nav.
Dzīvojamais fonds ir ļoti novecojis un nepieciešami lieli līdzekļi atjaunošanai, bet pašvaldībās saka – tādas naudas nav. Vietvaras var iesaistīties projektos par sociālo māju atjaunošanu vai būvniecību, taču nepieciešams līdzfinansējums.
Vita Pastare Preiļu novada domes Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Pieprasījums tieši uz pašvaldības dzīvokļiem ir noteikti tāpēc, ka mums ir fiksētā īres maksa, ko arī nosaka saistošie noteikumi. Labiekārtotam dzīvoklim tie ir 50 centi par kvadrātmetru. Tas, protams, ir daudz, daudz lētāk, nekā, pieņemsim, privātajā sektorā, kur par dzīvokļa izīrēšanu prasa sākot no 100 līdz 230 eiro.
Aivars Trūlis Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks
Es domāju, ka pašvaldība saviem spēkiem nepavilks daudzdzīvokļu māju. Te vajadzētu būt speciālai valsts programmai un tikai tad tas jautājums risinātos. Pašvaldības šogad knapi savelk galus, visi novadi.
Gunita Raibekaze Balvu novada pašvaldības Nekustamo īpašumu nodaļas vadītāja
Projekts pieļauj arī jaunas daudzdzīvokļu mājas būvniecību, tomēr šobrīd pašvaldība to nav plānojusi, jo šim mērķim nepieciešams samērā liels pašvaldības līdzfinansējums, un otrs arguments – vai mūsu puses iedzīvotājs būs gatavs un spējīgs mēnesī samaksāt tāda apjoma īres maksu, kāda pēc projekta realizācijas būs noteikta.
Savukārt privātajā sektorā vērojams cenu kritums. Summas vietvarās ir līdzīgas, piemēram, Balvos divistabu dzīvoklis ar remontu vidēji izmaksā 20-30 tūkstošiem, turpretim mēneša īres maksa 150 -300 eiro. Latgales pašvaldībās norāda – liela daļa iedzīvotāju nav spējīgi atļauties iegādāties mājokli bez aizdevumiem. Savukārt to saņemt var ne visi.
Vita Pastare Preiļu novada pašvaldības Nekustamā īpašuma daļas vadītāja
Tāda mazpilsētas specifika varētu teikt, ka mums ir diezgan daudz brīvu dzīvokļu, bet ļoti ne labprāt tie tiek izīrēti. Šobrīd mums ir paaugstinājusies maksa par silmtumenerģiju no 1. janvāra, līdz ar to ir mazliet sakustējies šis īres tirgus. Piedāvājumā parādās vairāk dzīvokļu, bet nevarētu teikt, ka cenas īpaši krīt. Preiļos joprojām divistabu dzīvoklis kaut kur līdz 20 tūkstošiem.
Sandra Eglīte AS “Altum” sabiedrisko attiecību speciāliste
ALTUM īsteno specifiskas programmas, kas sniedz atbalstu valsts definētām iedzīvotāju grupām – ģimenēm ar bērniem, jaunajiem speciālistiem un, kopš pagājušā gada, NBS karavīriem. […] Visos gadījumos ir svarīga ir personas spēja uzņemties kredītsaistības, ko rūpīgi izvērtēs banka. […] Garantijas apjoms ir atkarīgs no bērnu skaita ģimenē.
Līdz šim garantiju mājokļa iegādei izmantojušas vairāk nekā 27 tūkstoši ģimeņu ar bērniem un teju seši tūkstoši jauno speciālistu. Vislielākais īpatsvars – aptuveni 84% ir Rīgā un Pierīgas reģionā, savukārt Latgalē tikai 1%. Kredītiestādes negribīgi izsniedz kredītus attālākos reģionos, tāpēc daļa iedzīvotāju nevar iegādāties mājokļus.