Februāris visā pasaulē ir mitrāju mēnesis un arī Latvijā notiek dažādas tam veltītas tematiskas aktivitātes: izglītojošas nodarbības, pārgājieni, talkas un pat “Niedru festivāls”. Šajā nedēļas nogalē mitrāju nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un cilvēka dzīvē skaidrota arī Latgalē, Dabas izglītības centra “Rāzna” apmeklētājiem.
Pasaules mitrāju dienā interaktīvā nodarbībā Dabas izglītības centra “Rāzna” apmeklētāji izzina mitrāju veidošanās procesu, nozīmi dzīvē un ikdienā, kā arī tieši Latgales reģionam raksturīgas vērtības. Nodarbības nosaukums ir tāds pats kā šī gada Pasaules mitrāju dienas moto – “Mitrāju un cilvēku labklājība”.
Regīna Indriķe DAP Dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja
Šogad ne tikai Pasaules mitrāju dienā mitrājs tiek celts godā, bet par gada dzīvotni ir pasludināts mitrājs. Būtībā mitrājs tā ir vieta, kur satiekas zemes un ūdens. Tas ir gan purvs, gan palieņu pļava, gan pārmitrs mežs, gan kāds neliels dīķītis, vieta, kurā dzīvo ūdenim raksturīgas sugas, augi, dzīvnieki, kukaiņi.
Latvijā ir vairāk nekā 12 400 upes, 2 256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, un kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm tie aizņem teju 4% valsts teritorijas, bet purvi – 2,6%. Pērn Dabas aizsardzības pārvaldē tapusi un tagad pirmo reizi skatītājiem demonstrēta īsfilma par Latgales jūru – Rāznas ezeru.
Regīna Indriķe DAP Dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja
Filma, var teikt, piedzīvoja pirmizrādi un arī telpa ir iekārtota tāda kā mini kinozāle, kur turpmāk mēs aicināsim gan skolēnus, gan interesentus iesaistīties aktivitātēs par ezera iemītniekiem.
Irēna Mākoņkalna pagasta iedzīvotāja
Protams, ka jauki. Ieraudzījām savu Rāznu pilnīgi citā rakursā un vispār vajadzīgs, centrs tiešām ir vajadzīgs. It sevišķi es runāju par saviem mazbērniem, kuriem to apmeklēt vajadzētu obligāti.
Pasākuma apmeklētāji uzsver, ka par mitrāju daudzveidību ir informēti, bet lielāka izpratne par to lomu ūdens attīrīšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā, retu sugu saglabāšanā un tūrisma attīstībā radās vien nesen.
Irēna Mākoņkalna pagasta iedzīvotāja
Interesējusies esmu, man ir zeme, kura ir 50% mitra, mitrāji. Kādreiz mēs tad, kad vajadzēja ganības un sienu, mēs arī cīnījāmies. Tagad mēs tik tiešām tos… labi, ka tie ir!
Pētījumos secināts, ka, veicot lauksaimniecības, mežsaimniecības un citus darbus tieši mitrāju teritorijās, jābūt atbildīgiem un jādomā par ilgtspēju.
Regīna Indriķe DAP Dabas izglītības centra “Rāzna” vadītāja
Faktiski palieņu pļava vairāk derētu noganīšanai un pļaušanai, bet, ja mēs to uzarsim, mēs ne tikai iznīcināsim dabisku dzīvotni, bet arī neko labu neiegūsim, jo tādā slapjā pļavā diez vai kāds graudaugs izaugs.
Lilija pasākuma apmeklētāja no Lipuškiem
Tas visai pasaulei ir aktuāli, jo tas atstāj iespaidu uz visas pasaules klimatu. Cilvēka dzīvē tas, ko dod mitrāji, oglekļa veidošanās procesā tas viss tāds… vajag zināt cilvēkiem un novērtēt.
Pavisam 19 tematiskas aktivitātes par mitrājiem notiks visa februāra garumā dažādos reģionos: Kurzemē tie būs pārgājieni, Ķemeru Nacionālajā parkā talka Kaņiera ezera apkaimē, bet Ziemeļvidzemē biosfēras rezervātā gaidāms “Niedru festivāls”. Tā gaitā no jūras piekrastē pļautajām niedrēm taps niedru skulptūras.