Notice: Function _load_textdomain_just_in_time was called incorrectly. Translation loading for the wp-maximum-upload-file-size domain was triggered too early. This is usually an indicator for some code in the plugin or theme running too early. Translations should be loaded at the init action or later. Please see Debugging in WordPress for more information. (This message was added in version 6.7.0.) in /var/www/vhosts/lrtv.lv/httpdocs/wp-includes/functions.php on line 6114
Ziņas - Latgales Reģionālā Televīzija

Gaidāmas pārmaiņas skolās bērniem ar īpašām vajadzībām

Autors: Marta Puzāka - 1 februāris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd strādā pie reformas, kas saistīta ar izglītības iestādēm audzēkņiem ar īpašām vajadzībām. Šobrīd aktualizēta nosaukumu maiņa, kas izskauj vārdu “speciālā”, lai mazinātu diskrimināciju attiecībā pret audzēkņiem. Tālākos plānos ministrijā vēl tikai ieskicē, ka bērniem būs iespēja vairāk iekļauties izglītības sistēmā.

Maltas pagasta Rozentovas pamatskolā  160 bērni ar garīgās attīstības traucējumiem mācās no pirmsskolas līdz 9.klasei, pēc tam apgūstot arī profesnioālu izglītību: viņi nākotnē varēs kļūt par šuvēja palīgu, par virtuves darbinieku vai koksnes materiāla pārstrādātāju. Līdzīgi ir arī citā šādā izglītības iestādē Latgalē – Medumos, kur pamatskolā mācās 117 bērni.

Ēriks Lukmans Medumu Iespēju pamatskolas direktors

Mūsu bērniem iespējas ir viens no galvenajiem, kas var būt dzīvē, kas saistīts gan ar pamatizglītības ieguvi, gan mēs varam lepoties ar profesionālās izglītības ieguvi, lai varētu startēt darba tirgū.

Šādu skolu un arī skolēnu skaits tajās pēdējo desmit gadu laikā samazinājies uz pusi, toties vispārizglītojošajās izglītības iestādēs bērnu skaits palielinās, jo arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība iekļaujošai izglītībai. Tikmēr eksistējošās tā sauktās speciālās skolas saskaras ar finanšu problēmām.

Ēriks Lukmans Medumu Iespēju pamatskolas direktors

Tā kā speciālā izglītība tiek pilnībā finansēta no valsts budžeta, šeit ar nožēlu jāsaka, ka finansēšanas rīki vai kritēriji nav mainīti no 2009. gada. Sanāk jau 13 gadus mēs strādājam pēc tās kārtības, kā tiek piešķirts finansējums.

Georgs Ignatjevs Rozentovas pamatskolas direktors

Diemžēl tehnisko darbinieku atalgojums ir zems, kā arī citi saimnieciskie izdevumi liek arvien ciešāk savilkt jostas un domāt par taupības režīmu.

Viens no pirmajiem pārmaiņu soļiem ir izņemt no skolas nosaukuma un arī izglītības dokumentiem vārdu “speciālā”- lai arī tas bija jādara jau pirms 10 gadiem, pāris skolās tas ir saglabājies.

Laila Grāvere Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja

Tas visvairāk skartu absolventus, kuriem ir atestāts par pamatskolas izglītību un atestātā ir norādīts, ka šis jaunietis ir beidzis speciālo skolu. Piemēram, ja ir kāda atlase, darba intervija vai darba piedāvājums, tad, protams, darba devējs dos priekšroku tam jaunietim, kam pamatizglītības dokumentā nav norādīts, ka viņš ir beidzis speciālo skolu. Tas var radīt pilnīgi nepamatotu, nelabvēlīgu attieksmi.

Nākamais solis – jau lielāka reforma, pie kuras šobrīd strādā Izglītības un zinātnes ministrija. Mērķis – panākt, ka vairāk bērnu ar īpašajām vajadzībām apgūst plašāku izglītības programmu, īpaši neizceļot to, ka tā ir speciālā mācību programma. Tāpat arī iekļaušanās sabiedrībā, darba tirgū ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāapgūst bērniem ar īpašām vajadzībām.

Georgs Ignatjevs Rozentovas pamatskolas direktors

Mēs esam lauku pamatskola, līdz ar to vairumam mūsu absolventu dzīves ceļi ir palikt laukos, strādāt algotu darbu,  vadoties pēc viņu garīgajām un fiziskajām iespējām. Protams, ir pat atsevišķi vairāki veiksmes stāsti, kur mūsu audzēkņi zināmā mērā palīdz risināt darbaspēka problēmu. Arī teiksim, mūsu mentorigs konstatē, ka puse ir nodarbināti gadu un vairāk darba vietās.

Nellija Repina IZM Ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos

Jāsaprot, ka aizvien cīnāmies ar padomju sistēmas paliekām, jo daudzas lietas mums aizvien ir no tiem laikiem palikušas. Vēl aizvien ir nepieciešamas reformas, lai to sakārtotu, tā pati pedagoģiski medicīniskās komisijas.

Reformas viens no mērķiem ir arī mainīt bērnu klasificēšanu programmās pēc viņu veselības stāvokļa.

Nellija Repina IZM Ministres padomniece iekļaujošās izglītības jautājumos

Bērnu sadalīšana pa kodiem. Tie ne vienmēr ir atbilstoši reālām bērna vajadzībām, piemēram, bērnam ir valodas attīstības traucējumi, 55. programma, bet bērnam vienlaicīgi ir arī mācīšanās traucējumi, kas pašlaik ir 56. programma. Bērnam nav sadalīts tikai viens vai otrs, viņam ir viss kopā.

Kad šī reforma tiks izstrādāta, ministrija šobrīd neatklāj.

Dalies:

JEPVĢ notika Preiļu robotikas čempionāts

Latgales pilsoniski aktīvo iedzīvotāju forums Preiļos

Līdzīgi raksti