Pirms teju 260 gadiem Vecais Stenders izdeva brošūru vācu valodā, kurā detalizēti aprakstīti tam laikam jaunas un ērtākas veļasmašīnas izveides principi. Šobrīd pēc šī rasējuma izgatavotas veļasmašīnas ir retums, taču nupat sporta kamaniņu būves meistars un amatnieks Edvīns Guršpons tādu ir izveidojis un jau pavasarī senās veļas mazgāšanas tradīcijas varēs izzināt Stendera muzejā Eglaines pagastā Augšdaugavas novadā.
Simboliski pieskarties vēsturei, Gotharda Frīdriha Stendera domām un darbiem aicina Stendera muzeja vadītājs Miervaldis Brodovs. Šogad muzeja ekspozīciju papildinājis jauns eksponāts – no oša koka veidota veļasmašīna, kam rasējumi, detaļu un pielietojuma apraksti tapuši 1765. gadā.
Miervaldis Brodovs biedrības “Stendera novadnieki” un muzeja vadītājs
Ir rokturis, kas griežas un, kuru var pacelt attiecībā, cik daudz veļas tur apakšā. Vāks ir tāds, ka nekas nešļakstās ārā. Tā ka arī ļoti racionāls. Iedomāsimies! Šeit Sēlijā dzīvoja vietējais Da Vinči!
Māra Grudule literatūrzinātniece
Protams, ka tas ir solis uz priekšu veļas mazgāšanā. Tāds kloķis jāgriež uz riņķi. To var darīt meitenes sākot no 14 gadu vecuma un var bez īpašām problēmām izmazgāt, kā viņš [Stenders] raksta: “trīs dučus kreklu stundas laikā”.
Informācija gan ir vācu valodā, izdota brošūrā “Jaunas un ārkārtīgi ērtas veļasmašīnas apraksts”. Tajā savu dzīves pieredzi mācītājs un valodnieks Stenders apvienoja ar apgaismības laikmeta tehnoloģiju attīstību. Brošūra ir pirmais šāda veida veļasmašīnas apraksts Eiropā.
Māra Grudule literatūrzinātniece
Ideja, skice nāk no Anglijas un 1765. gadā viņš ir Kopenhāgenā un visticamāk, ka viņš ir vienkārši pielāgojis vācvalodīgajai videi rakstiņu no angļu periodikas. “Gentleman magazine”, kas ir džentlmeņa krātuvīte, kur var atrast dažādas ziņas par jaunākajiem atklājumiem un tajā skaitā arī “Jorkšīras jaunava” ir ērta veļasmašīna.
Vecajam Stenderam liela loma ir arī tieši latviešu kultūras, dabaszinātņu un garīgajā dzīvē. Viņš ir arī “Augstās gudrības grāmatas”, dažādu stāstu un pasaku autors.
Miervaldis Brodovs biedrības “Stendera novadnieki” un muzeja vadītājs
18. gadsimtā Stenders bija, manuprāt, vienīgais latviešu garīgās un laicīgās literatūras pamatlicējs. Tā Bildu ābece ir unikāla. Mēs viņu tagad palielinājām, lai varētu tā izlasīt. Tie ir visi oriģinālie Stendera zīmējumi arī, zem katra burtiņa viņš uzlicis kaut kādu savu pamācību.
Stenderam veltītais muzejs atrodas Augšdaugavas novada Eglainē, vietā, kur viņš dzīvoja līdz 16 gadu vecumam, bet dzimtas saknes šaipus meklējams vēl senāk.
Miervaldis Brodovs biedrības “Stendera novadnieki” un muzeja vadītājs
Tātad 300 gadu garumā Stenderu dzimta bija šeit Sēlijas pusē. Viņi bija viss priekš tiem sēļu, latviešu zemniekiem. To latvietības mīlestību viņš ir saņēmis šeit no vietējiem zemniekiem. Ne velti tagad Sunākstē guļot uz viņa kapa ir uzrakstīts latviešu valodā “Še dus Gothards Frīdrihs Stenders ar savu gaspažu. Latvis.”
Stendera muzeju apsaimnieko un vada biedrība “Stendera novadnieki”, veļasmašīnas izveidei piesaistīts Augšdaugavas novada pašvaldības finansējums. Veļas mazgājamās mašīnas prezentācija plašākai sabiedrībai gaidāma Baltā galdauta svētkos 4. maijā. Latvijā šādas veļasmašīnas ir retums, vēl divas apskatāmas Rīgā un Viesītes pagastā.