Preiļos šogad barikāžu atceres dienai veltītā akcijā vienojas jaunākā paaudze. Visas šīs nedēļas garumā skolu pagalmos kurināti ugunskuri, skanēja dziesmas un atmiņu stāsti. Vēstures un lietišķās mākslas muzejs barikāžu piemiņas pasākumus šaipus organizē visus 33 gadus un ikreiz par tā laika liecībām vēsta tieši bērniem un jauniešiem.
Barikādes – tā ir mūsu un visas Latvijas brīvības cena – uzsver 1991. gada barikāžu dalībnieki no Preiļu novada. Preiļu 2. vidusskolas pagalmā viņi simboliski iededz ugunskuru un dalās atmiņās. Skolēniem lielākais pārsteigums – latviešu valodas un literatūras skolotājas Žannas Ļebedevičas pieredze. Tolaik viņa bija 5. kursa studente, kas atbalstīja televīzijas torņa Zaķusalā aizsargus.
Žanna Ļebedeviča Preiļu 2. vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā
Baisi bija, bet mēs ne mirkli nedomājām atkāpties un apstāties. Saprotiet, tā labvēlība no cilvēkiem, tas smaids, kaut gan bija bail, bet smaids sejā, viņš bija. Tas bija siltums, kas izstaroja no acīm un no cilvēkiem. Tas bija tas, kas arī vienoja. Tā bija fantastiska sajūta!
Lai arī bērniem un jauniešiem parādītu tā laika atmosfēru Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejs šogad sadarbībā ar skolām organizē kopīgu sadziedāšanos un rotaļās iešanu.
Alīna Preiļu 2. vidusskolas 11. klases skolniece
Man ļoti patīk, kad notiek tādi pasākumi, jo ir tāda kopīga sajūta, ka mēs esam visi draudzīgi, visi tādi forši. Man ļoti patīk!
Anatolijs Preiļu 2. vidusskolas 11. klases skolēns
Tieši putra man visvairāk arī patika. Ļoti auksti, bet pie ugunskura var sasildīties.
Toms Preiļu 2. vidusskolas 11. klases skolēns
Mēs stāvējām visi draudzīgi aplī apkārt ugunskuram, mums stāstīja par barikāžu laikiem. Arī mums bija aktivitātes dažādas.
Tekla Bekeša Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja
Mēs ar dziesmām un dejām patiesībā sargājām… saliedējām tautu un sargājām savu valsti. Ja mēs nebūtu 91. gada barikādēs guvuši uzvaru… kas ar mums būtu? Mums droši vien būtu vēl grūtāk, nekā šodien ir ukraiņiem.
Īpaši piemiņas pasākumi visus 33 gadus veltīti arī barikāžu laika pirmajam upurim – Satiksmes ministrijas šoferim Robertam Mūrniekam. Viņš ir dzimis Preiļu novada Pelšos, tad dzīves ceļš aizvedis uz Rīgu, kur liktenīgajā dienā uz Vecmīlgrāvja tilta godprātīgi pildīti darba pienākumi.
Tekla Bekeša Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzeja vadītāja
Brauca mikroautobuss, kurā bija bērni un omonieši sāka apšaudi un, lai izglābtu šo autobusu ar bērniem, Roberts Mūrnieks savu to “volgu” Satiksmes ministrijas apgrieza riņķī, viņu sašāva, nāvīgi ievainoja. Roberts Mūrnieks – tā ir tāda augstākā zīme, kas bija barikādēs – varonība. Katram ir godīgi jādara savs darbs un tad arī mūsu Latvija būs brīva un neatkarīga.
Žanna Ļebedeviča Preiļu 2. vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā
Žēl to, kas ir gājuši bojā. Mēs viņus turēsim un turam piemiņā, lai mūsu bērniem tālāk būtu laimīga nākotne.
Šajā laikā Preiļu novada Kultūras centrā un tā apkārtnē skatāmas arī vairākas virtuālās, kā arī vides stendizstādes – veltītas barikāžu dalībniekiem un viņu atmiņām, tā laika vēstures liecībām un dažādām citām atmodas aktivitātēm.