Andrupenē notiek tradīciju skola mazajiem

Autors: Marta Puzāka - 17 janvāris, 2024 🕙 Lasīšanas ilgums: 4 min.

Folkloras instrumentu spēle, gadskārtu svinēšanas tradīcijas, rotaļas un dziesmas – šīs un citas izdarības pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem piedāvā tradīciju skola Andrupenes lauku sētā. Tā būs iespējas satikties reizi mēnesī un ģimeniskā gaisotnē iepazīt ne vien gadskārtu svinēšanas tradīcijas, bet arī bērniem parādīt latgaliskās vērtības.

Tradīciju skolas pirmā tikšanās reizes tēma ir ziema. Bērni kopīgi izskraidījušies tradicionālajās rotaļās, tāpat arī iemēģināja dažādu instrumentu spēli. Lielākā dienas kulminācija bijusi jautrais brauciens no lielā muzeja kalna.

Ernests Pasākuma dalībnieks no Rēzeknes

Es ēdu pusdienas, spēlēju visādas spēles. Marta: Kādas bija spēles? Kas bija jādara? Kaza un vilks, Mēness un Saule. Visādas, bet es neatceros. Mēs spēlējām bungas, flautu. Marta: Kurš tev visvairāk patika no instrumentiem? – Bungas.

Dārta un Alise Pasākuma apmeklētājas no Dagdas

Dārta: Mēs šodien braucām no kalna. Alise: Ko mēs vēl darījām? Mēs šodien iepazināmies ar dažādiem folkloras mūzikas instrumentiem, muzicējām, dziedājām, gājām visādās rotaļās. Marta: Kas Dārtai visvairāk patika šodien? Dārta: Man patika rotaļāties!

Pasākuma idejas autore ir Andrupenes lauku sētas muzeja novadpētniece Evija. Arī viņa ir bērnu mamma, kas turklāt aizraujas ar tradīciju pētīšanu.

Evija Maļkeviča-Grundele Pasākuma idejas autore

Satikties vismaz reizi mēnesī, lai kopā izdzīvotu gadu, svinot gadskārtas tā, kā to darījuši senči. Ar muzicēšanu, trokšņošanu, aktivitātēm, spēlēm. Man ir bijusi sakrājusies pieredze, ar kuru gribējās padalīties. Tā kā man pašai ir mazi bērni, vienmēr gribas ar viņiem kopā nedaudz lielākā pulkā padarboties, iet rotaļās.

Skaidrīte Pauliņa Muzeja vadītāja

Kopā esot dārziņā vai vēl kaut kur, māmiņas saprot to, ka bērniem ziemā ir tikai televizors, datori, bet gribas, lai ziemas laikā bērns izdarītu kaut ko prātīgāku.

Vieta – Andrupenes lauku sēta – īpaši papildina tradīcijas skolas būtību, ļaujot saimēm izbaudīt 20. gadsimta sākuma Latgales lauku dzīves burvību caur sadzīves priekšmetiem un lauku mājas elementiem, tāpat arī kulināriju.

Līga Ernesta mamma

Liekas, mūsdienās tādi pasākumi ir diezgan liela vērtība, jo ikdiena mums paiet lielā skrējienā – dārziņi, darbi, bērniem pa vidu rotaļas, multenes, bet te ir tāds pasākums, kas māca latvisko bērniem no mazas kājas. Arī latgalisko, jo mēs savā ģimenē, jā, mēs esam latgalieši, bet ir tā iegājies, ka savā starpā runājam latviski.

Skaidrīte Pauliņa Muzeja vadītāja

Pēc aukstā kalna mēs baudām karstu zupu. Tas arī ir viens no ziemas priekiem – ienākt siltā istabā un ieēst kaut ko siltu. Kā mēs esam kulinārā mantojuma paudēji muzejā, tā mēs to tikai atbalstām.

Evija Maļkeviča-Grundele Pasākuma idejas autore

Pamazām ausīm pieradināt latgalisko un, arī svinot gadskārtas, paskatīties, kas varbūt ir tipiskāks Latgalei, mūsu pusei. Piemēram, pie mums nav dzirdēts nekas par Ūsiņiem, kas varbūt ir vairāk izplatīts citās Latvijas pusēs. Pie mums ir vairāk aktuālā Jura diena, kuru bieži vien saista ar katolisko tradīciju ienākšanu, bet, papētot nedaudz lietuviešu pusi, viņiem ap to pašu laiku ir Jores diena, ceru, ka pareizi izrunāju. Ļoti līdzīgs vārds nozīmē plaukt un ziedēt.

Šādas ģimeniskas izglītojošas tikšanās plānotas reizi mēnesī, ciešāk pievēršoties aktuālajai gadskārtai. Nākamās tikšanās reizes tēma Meteņdienas svētki, kas norisināsies 11. februārī.

Dalies:

Rēzeknes novadā darbu uzsākusi pašvaldības policija

Preiļos atmiņas par barikādēm stāsta skolēniem

Līdzīgi raksti