Labie darbi spēj aktivizēt līdzcilvēkus, vairot labo un palīdzēt tiem, kam tas ir vairāk nepieciešams – tas ir stāsts par Pliču saimi, kas ar īstu sirds saviļņojumu dažādiem iespējamiem veidiem aktīvi palīdz kara plosītajai Ukrainai. Tētis Igors Preiļos aktīvi vāc ziedojumus, organizē pasākumus, turpretim meita Laura iesaistās Twitter konvoja kustībā, tādējādi viens otru mudinot darīt vairāk, nenolaižot rokas.
“Pliča sāta” Preiļos ir kā mazas loģistikas punkts, kur jau vairāk kā pusotru gadu notiek dažādas labo darbu rosības. Izrādot atbalstu Ukrainai, vākti ziedojumi, rīkoti saliedēšanās pasākumi, pīti maskēšanās tīkli Ukrainas kareivjiem. Apziņa par to, ka jāpalīdz kara skartajai tautai, Igoram Pličam nākusi pēc telefonsarunas ar meitu Lauru, kura Rīgā aktīvi darbojas Twitter konvoja kustībā jeb biedrībā “Agendum”.
Igors Pličs Fotogrāfs un fotovēsturnieks, “Pliča sātys” saimnieks
Teicu: “Meitiņ, vai tu pārāk daudz laika netērē labdarībai?” Sakarā ar Ukrainu bija jautājums, jo es apjautu, cik liels darbs tur tiek ieguldīts. Tad viņa man noliedza, sakot, ka tā vairs nav labdarība, tēti. Tas ir no bailēm. Bailes no tā, ka nemiers atnāks pie mums. Tas man bija tāds skaidrs spēriens skaidrā laikā.
Laura Pliča-Stankeviča Biedrības “Agendum” aktīviste
Atceros kara sākumā, cik tas bija drausmīgi un šermuļi vēljoprojām atceroties par to, kā tie cilvēki stāvēja diennaktī rindā, lai tiktu ārā no savas valsts un uz doto brīdi ir seši miljonu ukraiņu izbraukuši ārā prom. Iedomājieties, tās ir trīs Latvijas.
Caur Twitter konvoju Ukrainā pērn nogādāti vairāki autobusi aizpildīti ar dažādām noderīgām lietām ukraiņu bērniem. Šāds ziedojumu vākšanas transports pie Pliča bijis vienīgais Latgalē.
Igors Pličs Fotogrāfs un fotovēsturnieks, “Pliča sātys” saimnieks
Ļoti daudz ziedojumu bija, atsaucās no pus Latgales. Krāslava, pat baznīca maisiem veda drēbes, sašķirotas, samarķētas. Viss aizgāja. Pēkšņi man pie durvīm atnāca viena tantiņa, Ienāk, rokā somiņa, no tās izvelk vienu pārīti adītās zeķītes, vienu pārīti cimdiņu. Un no kabatas izvelk baznīcas obraziņu, uzliek virsū un saka – ved, dēliņ, lai ātrāk karš beidzas. Tāds stāsts aizskar tik dziļi, ka pat man, rūdītam vīram, asaras acīs iespiedās.
Laura Pliča-Stankeviča Biedrības “Agendum” aktīviste
Kāda kundzīte zvanīja Reinim ar jautājumu, vai degviela aktuāla un teica, lai Reinis atbrauc pēc nedēļas, viņa būs sakrājusi degvielu. Tad, kad viss noskaidrojās, izrādījās, ka kundze vienkārši nevar panest tik smagas tās degvielas kannas. Viņa katru dienu gāja uz degvielas uzpildes staciju, nopirka tos 5 litrus un nesa mājās. Un tā viņa bija sakrājusi veselu kannu vai pat vairākas beigās. Tas parāda cilvēka mērķtiecību, ka viņš iet uz kaut kādu uzliktu mērķi un viņš pa mazītīņām kā skudriņa to lielo akmeni veļ.
Laura Pliča-Stankeviča Biedrības “Agendum” aktīviste
Jādara viss, lai ukraiņi uzvarētu, uzsver Igors ar meitu Lauru un no sirds aicina apkārtējiem neaizmirst, ka pāris tūkstošus kilometru attālumā joprojām notiek asiņaina cīņa par brīvību.Ukrainas atbalstā Pliču saime īpaši uzsver arī latgaliešu mentalitāti – spēju patiesi just līdzi.
Latgalieši ir īpaša Latvijas daļa ar savu dāsnumu, devīgumu un spējīgi atdot kaimiņam vai draugam savu pēdējo kreklu. Es neaicinu atdot savu pēdējo kreklu, bet aicinu paskatīties uz to, ka šodien mēs varam ukraiņiem palīdzēt tagad uzvarēt, noturēties līdz uzvarai. 02:16 To savu kreklu mēs noteikti nopelnīsim. Mums viss ir – miers, jumts virs galvas, darbs. Ir, ko ēst, rokas, kājas, visu dabūsim un nopelnīsim.
Igors Pličs Fotogrāfs un fotovēsturnieks, “Pliča sātys” saimnieks
Mums pašiem neiet viegli. Bieži vien mēs vairāk čīkstam, ka nav tā un tā, ir dārgi un nevaram atļauties. Tas viss ir, bet cilvēki dzīvo dažādi un arī vairāk laika nodarbojoties ar loģistiku labdarībā, es sapratu, ka vairāk tomēr ziedo tie ļaudis, kuriem mazāk ir.
Šobrīd aktuālākie ziedojumi ir dažādi saldumi, cepumi, gaļas konservi, kafija, siltās drēbes un higiēnas preces.
Laura Pliča-Stankeviča Biedrības “Agendum” aktīviste
Vilnas zeķes var ļoti labi noderēt, T-krekli, apakšveļa nav noderēt ievainotajiem karavīriem, kuri pamostas slimnīcā pēc operācijas un viņiem visas asiņainās drēbes ir nogrieztas nost. Labi, ka viņi ir izdzīvojuši, viņiem palīdzētu kaut vai viens sporta kostīms.
Tāpat arī Pliču saime Jaunajā gadā novēl būt pozitīvākiem un atcerēties, ka kopībā ir spēks, bet sašķeltībā – iznīcība.