Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā visa šī gada garumā notika radošas un praktiskas darbnīcas ukraiņu ģimenēm ar bērniem. To laikā apgūti rokdarbi, gan arī latviešu valoda un tradīcijas. Nupat noslēdzošajā nodarbībā visi kopā rotāja piparkūkas un veidoja tām dāvanu kastītes. Prieku par gaidāmajiem svētkiem gan aizvien aizēno skaudrā pieredze par kara apstākļiem mājās.
Piparkūku smarža, aktīva rosība un sirds gaišums – šāda noskaņa valda radošajā meistarklasē Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā. Šeit kopā sanākušas ukraiņu ģimenes ar bērniem. Viņi novērtē katru iespēju citam citu satikt, komunicēt, dalīties pieredzē un vienlaikus apgūt arī jaunus rokdarbus.
Jekaterina Rēzeknes 5. pamatskolas skolniece no Izjumas Ukrainā
– Mums ir “piparkūkas”, bet, kā tās sauc pie jums? – Visbiežāk – cepumi, Jaungada cepumi. 5 Interesanti ir tad, kad mēs gatavojam ēst. Iepriekš olas krāsojām, tagad arī piparkūkas, es dievinu šīs nodarbības.
Šeit notiek arī praktiskas latviešu valodas nodarbības, vārdu krājuma paplašināšana. Divas reizes mēnesī aptuveni divdesmit ukraiņiem meistarklases vada gan studenti, gan arī akadēmijas absolventi.
Lolita Kivleniece-Kuzņecova biedrības “RTA absolventu asociācija” valdes locekle
Tie, kuri ir labas gribas cilvēki un bez atlīdzības vēlas padarboties, izdarīt kādu labu lietu tieši ukraiņu ģimeņu labā. Tiek lietota latviešu valoda, tiek dzirdēta latviešu valoda un arī šobrīd mēs redzam, jūtam un saprotam, ka ukraiņu pārstāvji ir gana labi apguvuši, jo arī mācās latviešu skolās.
Tamila Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolniece no Izjumas Ukrainā
Man ir deviņi gadi. Es mācos Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā. Es mācos ceturtajā klasē. Dzīvoju Ukrainā, atbraucu šurp tāpēc, ka gāja bojā mans tētis.
Arī Jeļenas stāsts par Ukrainā pieredzēto ir sāpīgām atmiņām piepildīts. Viņa kopā ar ģimeni Latgalē ir jau teju divus gadus, pamazām pierod, strādā, mazmeita Veronika mācās 3. klasē, bet mazdēls Jegors uzsācis bērnudārza gaitas.
Jeļena kara bēgle no Ukrainas
Gribas uz mājām. Uz mājām gribas… Blakus tanki stāvēja. Jegoram bija gads, viņš raudāja dienu un nakti, un mēs aizbraucām. Gribējām atgriezties mājās, bet nav vairs kur. Saka, ka bumba divas reizes nekrīt vienā un tajā pašā vietā, mūsu mājām trāpīja trīs reizes un nav nekas palicis pāri. Labāk to nezināt, nekad neizjust, jo tas ir smagi.
Lolita Kivleniece-Kuzņecova biedrības “RTA absolventu asociācija” valdes locekle
Ikreiz runājot vienalga, vai tas ir bērns, mamma, vecmamma, ir šis dziļais, sāpīgais, sirdi aizkustinošais stāsts par to, kā šie cilvēki ir nokļuvuši Latvijā, kas viņiem ir palīdzējis, ko viņi ir pārdzīvojuši. Viņu pārdzīvojumi ir noteikti mācība mums, cik ukraiņi ir stipri, nesalaužami un, kā viņi spēj adaptēties šajos sarežģītajos apstākļos. Tie ir apbrīnas vērti stāsti.
Vairums meistarklases dalībnieku piparkūkas dekorē Latvijas un Ukrainas karogu toņos un uzsver, ka ir pateicīgi par katru labo vārdu un palīdzību. Lielākā un gaidītākā dāvana ikvienam – lai karš beidzas un citiem nav jāpieredz tā postu.
Tamila Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas skolniece no Izjumas Ukrainā
Novēlētu bērniem iemācīties latviešu valodu un arī pieaugušajiem. Visiem laimi, veselību, mīlestību. Lai būtu miers un kara nebūtu NE-KAD.
Jekaterina Rēzeknes 5. pamatskolas skolniece no Izjumas Ukrainā
Gribētos kā agrāk. Vienkārši ar ģimeni pastaigāties pa Izjumas pilsētu. Kad es biju mājās, mums pilsētas centrā bija egle, jautrība, daudz dažādi pasākumi un koncerti.
Jeļena Ukrainas iedzīvotāja
Jūsu pilsētai, jūsu valstij, jūsu iedzīvotājiem liels paldies, ka tik atsaucīgi izturas pret ukraiņiem, palīdz un organizē šādas meistarklases un citus pasākumus. Multfilmas rādīja mūsu bērniņiem ukraiņu valodā, lai viņi neaizmirstu dzimto valodu, mācāmies arī latviešu valodu. Noderēs.
Darbnīcu norise šogad ir noslēgusies. Idejas iniciatori – Rēzeknes tehnoloģiju akadēmijas absolventi – cer turpināt sadarbību ar organizāciju “SOS-bērnu ciemati Latvijā”, kas līdz šim palīdzēja materiālu sagādē, un tikties ar ukraiņu ģimenēm arī nākamgad.