Jau nu novembra Latgolys Kulturviesturis muzejā bārnim ir vareiba īpasazeit ar latvīšu i latgaļu tautys maskuošonās tradicejom. Interaktivā veidā izzynuot tyciejumus par masku nūzeimi i tūs izgataveišonys veidus, taipoš izspieleit ļusteigys izdareibys, rūtalis i draugu pulkā dūtīs masku guojīnā. Muzeja programa i ziņu sižeta izveide realizeita ar Vaļsts kuļturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma
Dūdūtīs eistā masku guojīnā, ļaujūtīs ļusteigom rūtaļom i izzynojūt senejūs tyciejumus, bārni i jaunīši Latgolys Kulturviesturis muzeja izgleitojūšā i izklaidejūšā programā “Laižom čiguonūs” īpasazeist tautys maskuošonās tradicejis. Eipaši tīk uzsvārtys čiguonu eipatneibys taišni Latgolā.
Renāte Ničiporčika Latgolys Kulturviesturis muzeja muzejpedagoge
Deļkuo es tū realizeju – jo es atcerūs sovu bierneibu. Kuodreiz, vuicūtīs pamatškolā, myus školuotuoja aizveda ir Reigu, i es beju čiguons. Mes guojom masku guojīnī pa Vacreigys īlom, guojom īškā kopejneicuos, guojom dažaiduos īstuodēs, kandynuojom, dzīduojom. Tod maņ gribiejās i līkās, ka tei tradiceja ir tai drupeit pazuduse i gribiejās tū īdzeivynuot, kab bārni izjustu tū prīku, jo es da šam breižam tū atsacerūs.
Ināra Degle Rēzeknis Katūļu vydsškolys 3. klasis školuotuoja
Pyrmkuort jau tys, ka školāni nazyna, kas ir čiguoni, jo jīm parosti soka: “Īsim Hellovīnuos!” Es soku – bet voi jius esit guojuši čiguonūs, masku guojīnūs? Tei beja pyrmuo dzierdiešona, ka latvīši nu Zīmyssvātkim leidz pat Jaunajam godam vysod guoja čiguonūs, guoja maskuos i taiseit maskys. Tys beja koč kas jauns i interesants, jo jī sātā nikod tū nabeja dariejuš.
Muzejpedagogiskajā programā “Laižam čiguonūs” bārnim pastuosteitys kai teoretiskys lītys – maskuošonās ritualu nūzeime, tūs veidi i izgataveišona, tai ari praktiskys – izspielātys rūtaļis i ļusteigys izdareibys, taipoš ari varieba ītierptīs maskos i trūkšņu pavadeibā dūtīs eistā masku guojīnā pa muzeja telpom.
Kristaps Rēzeknis Katūļu vydsškolys 3. klasis školāns
Marta: Kā tev šodienas nodarbība? Ko jaunu iemācījies? Kristaps: Kā ģērbties, ticējumus uzzināju un nedaudz latgaliešu valodu, spēles.
Gabriela Rēzeknis Katūļu vydsškolys 3. klasis audziekne
Marta: Vai tu iepriekš esi gājusi ķekatās? Gabriela: Nē. Marta: Kurš tēls tev šodien visvairāk patika? Gabriela: Ērika. Marta: Un kas viņa bija? Gabriela: Aitiņa.
Ērika Rēzeknis Katūļu vydsškolys 3. klasis audziekne
Marta: Kādi dalībnieki piedalās masku gājienā? Kurus tu atceries? Ērika: Kaza, egle, zirgs, lācis. Marta: Un kas esi tu masku gājienā? Ērika: Aita. Marta: Kāpēc vispār vajadzīgi masku gājieni, kāpēc tajos jāiet? Ērika: Lai būtu laba raža un viss izdotos.
Renāte Ničiporčika Latgolys Kulturviesturis muzeja muzejpedagoge
Puorsvorā radzu tūs smaidus, smīklus. Cyts breinojās, gryb nūsmiereit sev seju ar tū ūgli. 0Es dūmoju tai – varbyut puse gribēs gierbtīs, varbyut puse beisīs taidus vacu apgierbus viļkt. Nā, vysi deči valk viersā i lobprot gryb gierbtīs. Tai ka pagaidom atsauceiba cīši, cīši aktiva. Maņ pat masku tryukst vysim!
Kūpumā muzejā izveiduotys sešys maskys – vylka i kozys iz stativa cylvāka augumā, taipoš ari četrys uzvalkamys, kas dūmuotys dažaidim vacumpūsmim. Programu byus vareiba apmekleit vysu zīmys periodu, kas ir aktivuokais čigonūs īšonys laiks.
Ināra Degle Rēzeknis Katūļu vydsškolys 3. klasis školuotuoja
Lai saglobuotu i saprostu, nu kurīnis tys nuok, jo mes bīži viņ pajemam koč kū uorzemnīcisku, bet tys, kas ir sovs, atmetam molā. Myusim tagad dizains i tehnologejā materialus juostyprynoj kūpā, taitod maskys varātu veiduot, kai sastyprynuot koč kū. Ticiejumus latvīšu volūdā i ari kaidu radūšu darbeņu var uzraksteit, par kū īt čiguonūs.
Renāte Ničiporčika Latgolys Kulturviesturis muzeja muzejpedagoge
Itys ir myusu namaterialais kulturys montuojums, tradicejis. Kai jau īprīšk saceju piec sovom atmeņom, maņ ruodejuos, ka ir zuds. Cīši moz, tik puors folklorys kūpys dūdās taidūs masku guojīnūs. Vaira aktivuoki ir Vidzemī i cytūs nūvodūsMaņ ruodejuos, ka Latgolā ir par moz. Pi myusim, Rēzeknī, piļsātā, it eipaši moz, deļtuo ari mes nūliemom, ka, atsaļaušūs saceit, lelais Latgolys regionalais muzejs uztaiseja taidu programu i īdzeivynuot jū, i palaist tautuos.
Projekts “Latviskuos dzeivisziņis kūpšona: maskuošonās tradiceja Latgolā” topuse ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu vāsturiskūs zemju atteisteibys programma” finansialū atbolstu 3000 eiro apmārā.