Lai saglabātu un sabiedrībā uzturētu valsts kultūrvēsturisko mantojumu uz valsts autoceļiem Kurzemē un Latgalē šobrīd arvien biežāk redzamas pirmās kultūrvēsturisko novadu, apdzīvotu vietu, pilsētu un ciemu nosaukumu ceļazīmes lībiešu un latgaliešu rakstu valodās. Projekts īstenots pamatojoties uz Latviešu vēsturisko zemju un Valsts valodas likumiem. Sabiedrība gan nav vienisprātis par šādu lēmumu, daļa iedzīvotāju ideju novērtē, citi to uztver kā kārtējo ieganstu sabiedrības šķelšanai.
Jau nedēļu gar valsts autoceļiem Latgalē un Kurzemē uzstāda ceļazīmes lībiešu un latgaliešu rakstu valodās. 194 pilsētu vai ciemu un 136 apdzīvoto vietu nosaukumu zīmes Latgalē divu mēnešu laikā parādīsies uz vairāk nekā 50 valsts autoceļiem. Uzrunātie iedzīvotāji un reģiona viesi norāda – ceļazīmes ir svarīgs faktors kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Raitis un Dzintra tūristi no Ventspils
Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi uzlikt zīmes arī vietējā dialektā. Tas ir tāpat kā, teiksim, Kurzemē ir lībiešu vai līvu valodā būtu zīmes. Ārzemēs taču arī ir, kaut vai, piemēram, Somijā ir gan somu, gan zviedru valodā. Mūsu nācija sastāv no daudziem apvidiem, daudziem novadiem un katrā novadā tomēr ir savs tas kultūrvēsturiskais mantojums.
Juris Aglonas iedzīvotājs
Lai atbalstītu valodu un tautu. Piemēram, Francijas provincē cīnījās. Viņiem pat ir sava reģiona karogs automašīnu numurzīmēs. Tas ir normāli.
Turpretim sociālās tīklošanās vietnēs jūtama spriedze. Viedokļu sadursme vairāk skar tieši Balvu novada pašvaldību, kur iepriekš atkārtoti aizkrāsota novada robežjoslas ceļazīme latgaliešu valodā. Vietvara rakstiskā atbildē norāda, ka iepriekš nav informēta par jauno zīmju uzstādīšanu, līdz ar ko nav arī uzklausītas iedzīvotāju vēlmes šajā jautājumā.
Sergejs Maksimovs Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs
Pašvaldība nav vērsusies pie projekta realizētajiem ar oficiālu paziņojumu, lai pārtrauktu šo ceļazīmju uzstādīšanas procesu. Sabiedrībā ir pausta neapmierinātība par zīmju uzstādīšanu, jo par to iepriekš tā netika informēta.
Agris Timuška Valsts valodas centra galvenais lingvists
Teiksim, nu labi, nevar jau izvietot latgalisko uzrakstu pirms uzraksta literārajā valodā, bet tas jau šajā gadījumā tā nebija domāts. Tās tiek izvietotas, ievērojot samēru un citu normatīvo aktu prasības, piemēram, attiecībā uz to, kādi uzraksti izvietojami uz ceļiem, ceļazīmēm. Varam jau atcerēties gadījumus arī Rīgā. Daži uzraksti nemaz netika uzņemti ar sajūsmu, piemēram, savulaik Nila Ušakova valdīšanas laikā izvietotās sirsniņas garumzīmes vietā uzrakstā “Rīga”. Bet tas arī pagāja un tam nebija paliekoša negatīva ietekme.
Ierosme par ceļazīmēm lībiešu un latgaliešu rakstu valodā nākusi saistībā ar Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas pieņemts 2021. gadā. Ceļazīmes ir viens no viediem, kā likuma normas iedzīvināt sabiedrībā un apkārtējā vidē.
Agris Timuška Valsts valodas centra galvenais lingvists
Proti, likums nosaka, ka valsts un pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Tam jānotiek, veicinot un atjaunojot, izmantojot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Līdzīgi arī lībiešu valodā.
Ceļazīmju uzstādīšanas vietas noteica Satiksmes un Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un Latvijas Valsts ceļu pārstāvju darba grupa. Zīmes latgaliešu valodā par līgumsummu 78 000 eiro apmērā uzstāda Latvijas-Lietuvas kopuzņēmums SIA “Viadukts”, savukārt zīmes lībiešu valodā par teju 10 000 eiro VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”.