“Latgolys folklorys školys” ituo gods programā sevkuram interesentam ir vareiba īsavuiciet tradicionalū dzīduošonu, mandolinys, mozūs bungu aba “bubyna”, taipoš ari etnografiskuos kūklis spieli. Nūdarbeibys voda pīredziejuši i profesionali pedagogi kai Zane Šmite, Ilze Grunte, Zane Dukaļska i Agate Rapa. Školys nūtikšona i ziņu sižeta izveide realizeita ar Vaļsts kuļturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma
Mes byusim stipri tik, cik styprys byus myusu saknis – tai uzsver Latgolys folklorys školys idejis autore Sarmeite Teivāne. Jau deveitū reizi Daugovpilī sevkuram interesentam ir vareiba apgiut kaida tradicionaluo instrumenta spieli, tradicionalū dzīduošonu voi teorētiskys lītys. Vīnā nu školys nūdarbeibu entuziastus dažaidūs vacumpūsmūs vīnuoja senejū instrumentu – kūklis i bubyna – spiele profesionalu pedagogu pavadeibā.
Aija Kalniņa Daugovpilīte, folklorys kūpys “Svātra” dalineica
Būtībā tas nav tāds aizspriedums, ka cilvēks 40 gados vai pāri 40 gadiem nevar iesākt mācīties kādu jaunu instrumentu. Es domāju, ka var uzsākt. Kokle ir ļoti pateicīgs instruments, ko, manuprāt, var apgūt jebkurš. Ļoti maigs instruments, ļoti skanīgs, meditatīvs. Patīkama skaņa un varbūt arī nav tik sarežģīts, ka to var tā arī kaut ko uzkoklēt mājas apstākļos – kādu dziesmiņu pavadīt līdzi, padziedāt.
Agate Rapa Etnomuzykologe, etnografiskos kūklis spielis pedagoge
Man ļoti patīk mācīt kokles spēli, jo tas ir mans instruments un man patīk, kad arī citi spēlē kokli, jo tas ir tāds latvisks, garīgs, meditatīvs instruments, kas nes ļoti lielu tradīciju Latvijas kultūrā. Protams, priecājos, ka aizvien ir lielāka interese spēlēt uz kokles. To var darīt jebkurš. Man liekas, ka lielākais ir tā vēlme, entuziasms to darīt.
Latgolys folklorys školā ir vareiba na viņ apgiut voi uzlobuot dažaidu instrumentu spieli, tok ari īgiut teoretiskys zynuošonys.
Sarmeite Teivāne Latgolys folklorys školys idejis autore
Šajūs godūs mes asam apgivuš na viņ muzykys instrumentus, bet ari vysaiduokys lītys, kas skar tradicionalū kulturu. Bet, ja mes runojam par muzykys instrumentim, tod cylvāki ir īmeiginuojuši spieļeit i īmeiļuot gon etnografiskuos kūklis, gon mandalinys, gon ermoniku spieli, gon bubynu spieli, ari mutis varganus. Itamā folklorys školā ir na tik par muzyku, tuos ir ari daudzys cyaiduokys teoretiskys nūdarbeibys, izzynūšys nūdarbeibys, kas bogotynoj cylvāku kai taidu, na tik muzykā.
Itūgod beja vareiba īpasazeit ari ar senejū tautys instrumentu bubynu, kuru spēli pasnīdza vīna nu vadūšajim bubyna spielis meistarem Zane Dukaļska. Zane Latgolys folklorys školā jau ir pīredziejuša pasnīdzieja.
Zane Dukaļska Bubyna spielis školuotuoja
Tys palīk aizviņ populāruoks instruments i na veļti, jo bubyns taidā ziņā ir cīši lobs, ka jū var spieleit ar cīši daudzim instrumentim. Jam ir lela savīnuojameiba ar cytim instrumentim. Prīca, ka cylvāki interesejās. Jīm pateik, daži pat pasoka, ka tys ir jūs jaunīs meiļuokais instruments. Bubyns eipašs ir ar tū, ka jis jau senuok ir bejs latvīšim jau rāmja bungys, eipaši Latgolai ir bejs rakstureigs. Tys gon kaid šaļti drupeit beja taids kai aizmiersts, tok tagad ir atsagrīzs i ir īkļauts namaterialuo kulturys montuojuma sarokstā kai instruments. Tei ir myusu Latvejis vierteiba i prīca, ka niu tys ir pasarodejs otkon apritē.
Kotru godu nūdarbeibys nūteik taišni rudinī, ar mierki motiveit i radeit idejis jaunajai sezonai. Tei ir vareiba jau asūšajim tradicionaluos muzykys pīkritiejim papyldynuot zynuošonys ar jaunom prasmem i manīrem muzykā, taipoš ari sevkuram interesentam i īsuociejam izmieginuot sevi.
Nūdarbeibuos i meistarklasīs vareja pīsadaleit sevkurs interesents, naatkareigi nu vacuma, nūsadorbuošonuos i zynuošonu leimina. Itūs godu laikā folklorys školu apmekliejuš dalnīki nu dažaidu Latgolys pušu.
Sarmeite Teivāne Latgolys folklorys školys idejis autore
Storp jīm ir bārnu duorzu audzynuotuoji, školuotuoji, gruomotveži. Juosoka, ka pavysam folklorys školys suokumā mes bejom puorsteigti, ka par garmoškys spieli beja īintereseiti ari prīsteri. Kotrs jau ir tikai cylvāks, kurs gryb boguotynuot sevi i prīceit cytus. Prīca, ka tikū pi Zanis Šmitis brauca ari Rēzeknis Muzykys vydškolys tradicionaluos muzykys nūdalis audziekni. Tys nūzeimoj, ir interesanta na tik taidā amatierleiminī, bet ari nuokušajim profesionalim.
Školys golvonais mierkis ir saglobuot i atteisteit Latgolys kulturvidi, vierteibys i tradicejis.
Agate Rapa Etnomuzykologe, etnografiskos kūklis spielis pedagoge
Jebkurai tautai ir svarīgas gara mantas. Tradicionālā mūzika un kultūra noteikti ir viena no tām gara mantām, tāpēc tas ir ļoti svarīgi. Lai tas nepazūd, turpinās.
Sarmeite Teivāne Latgolys folklorys školys idejis autore
Mes vysod organizejom nūtikšonys rudinī, kab cylvākim rostūs jaunys idejis i sezonys suokumā jī byutu pasarunuojušīs, pasavuiciejušīs nu sovys jūmis profesionalim, tradiceju puorjiemiejim, etnomzykologim, kab īsadvesmuotu i pasavārtu, kai varātu dareit vēļ koč kū interesontuok. Leidz ar tū tys ir kai impulss un piec tam cylvāki vasalu godu poši individuali struodoj i ari itūšaļt internetā ir cīši daudzi vysaidu vareibu pylnveiduot sovys zynuošonys, par pīmāru, kūklis spielī, instrumentu spielī.
“Latgolys folklorys škola 2023” atbaļsteja Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogrammys “Latvīšu vāsturiskūs zemju atteisteibys programmys” ar 2220 eiro i bīdreiba “Latgolys regiona atteisteibys agentura”.
