Kopš valdība pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu par skolu tīkla optimizāciju pagājusi nedēļa, taču sašutums jo īpaši pierobežas pašvaldību teritorijās aizvien nerimst. Lielākajai daļai lauku skolu ne šobrīd, ne arī tālākā nākotnē nav sasniedzams kvantitatīvais kritērijs par sešdesmit skolēniem vidusskolas posmā. Skolu vadība uzsver: zaudējot vidusskolas, lauku reģioni pierobežā kļūs vēl mazāk apdzīvoti un tas, savukārt, rada apdraudējumu valsts ekonomikas izaugsmei, gan arī drošībai.
Minimālais izglītojamo skaits vidusskolas posmā – 60 – pierobežā un lauku reģionos pielīdzināms spriedumam par iznīcību – tik skarbi kvantitatīvo kritēriju Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvajā ziņojumā vērtē Latgalē. Jau šobrīd liktenis apdraudēts trīs no piecām vidusskolām Augšdaugavas un Ludzas novados, vienā Krāslavas novada, vairākās Rēzeknes un Preiļu novadu, kā arī četrās Balvu novada vidusskolās.
Imants Slišāns Baltinavas vidusskolas direktors
Viļaka, Rekova, Baltinava, Rugāji, Kārsava, Zilupe, Aglona, Špoģi, Kaunata, Dricāni, Nautrēni. Tad bez maz vai vidusskolas var palikt tikai novada centros gandrīz vai sanāk. Tas nav normāli.
Guntars Skudra Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs
Sešdesmit nevarēs nekad arī īstenot. Ņemot vērā, ka tiešām tā lauku vide tiek šobrīd… dažādos veidos tiek nicināta, var teikt, postīta ārā. Mums jājūtas vainīgiem par to, ka mēs esam nākuši no laukiem.
Skolu un pašvaldību pārstāvji visa gada garumā vērsušies pie IZM ar priekšlikumiem kvantitatīvo kritēriju mainīt, taču nesekmīgi. Ministrijas ieskatā vismaz 60 skolēniem jābūt katrā vidusskolā visā valsts teritorijā.
Ramona Urtāne IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte
Lai vidējā posmā spētu piedāvāt plašāku padziļināto kursu izvēli un to spētu pilnībā nosegt valsts finansējums, ir jābūt ne mazāk kā 20 bērniem klasē. Nav runa par to, ka skolas būtu jālikvidē, bet par to, ka tiek apvienoti vairāku skolu resursi. Viļakas vidusskolā vidējā posmā šobrīd ir trīsdesmit bērni, Rekavas vidusskolā tieši tas pats. Līdz ar to bērni visticamāk vidējā posmā visi mācās vienu, nevis to, ko viņš pats vēlētos, bet to, ko skola spēj piedāvāt.
Guntars Skudra Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs
Es nepiekrītu tam, ka “it kā” pilsētā ir plašākas iespējas. Arī laukos ir gan vispārējā izglītība, gan interešu izglītība, gan sporta skolas, gan jauniešu centri darbojas.
Turklāt, reģionu vidusskolu vadītājiem ir bažas, ka centralizācija veicinās vēl lielāku iedzīvotāju skaita samazināšanos un attīstības apstāšanos tieši laukos.
Imants Slišāns Baltinavas vidusskolas direktors
Zemnieku saimniecībā “Riekstiņi”, “Amatnieki”, arī tur paši uzņēmēji uzsvēra, ka viņi tagad dod, piemēram, 50 darbavietas un viņi redz, cik svarīgi, lai tā būtu pilna apjoma skola uz vietas. Ja vecāko posmu samazina, tad arī ļoti bieži sāk brukt tas jaunākais posms, jo tie vecākie brāļi, māsas ņem līdzi uz skolu tos jaunākos.
Guntars Skudra Rēzeknes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs
Ja tiek slēgts kaut kāds noteikts izglītības posms vai kāda skola, viņš neies braukt uz vienu palikušo Rēzeknes novada vidusskolu caur visu Rēzekni, caur visiem kaut kādiem pagastiem. No Kaunatas braucot uz Maltu ir 33 kilometri, uz Rēzekni ir 25 kilometri. Protams, kvalitāte ir svarīga, bet tas nenozīmē, ka lauku skolās nav šīs kvalitātes.
Izglītības un zinātnes ministrija gan bilst, ka pierobežā pašvaldības pašas varēs noteikt skolēnu skaitu vismaz pamatskolas posmā, bet vidusskolā trīs gadu griezumā pieļaujama aptuveni 10% svārstība. Lai arī šomēnes tikšanās ar vietvarām turpinās klātienē, cerēt uz kritērija samazināšanu vairs nevarot.
Ramona Urtāne IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte
Šobrīd politiski, kas ir ārpus manas ietekmes, bet šobrīd politiski 60 skolēnu skaits vidējā posmā šobrīd ir diezgan stabili. Tas, kas vēl ir jāspēj izdarīt pašvaldībām… protams, ir gana puda sāls vēl jāapēd, lai izrunātu ar vietējo kopienu, ar saviem direktoriem, ar saviem skolotājiem par to, kā viņi redz to skolu.
Imants Slišāns Baltinavas vidusskolas direktors
Baltinavas vidusskola bija arī viena no pirmajām, kas ieviesa valsts aizsardzības mācības pilotprojektu. Daudzu mūsu Latgales pierobežas skolu absolventi iet, mācās pēc tam Valsts robežsardzes koledžā. Viņi reāli ir tie, kas sargā mūsu robežu. Tas ir valsts drošības, tas ir ģeopolitikas jautājums.
Inese Circene Balvu novada Izglītības pārvaldes vadītāja
“Tas nebūtu pieņemami, ka visas vidusskolas pierobežā jāaizver. Ziņojums joprojām ir “smags”, skumji, ka solītā pierobežu programma palika “gaisā karājoties”.”
Atsevišķu finanšu programmu Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldību un skolu atbalstam iecerēts izveidot līdz nākamā gada 31. martam, savukārt informatīvā ziņojuma caurskatīšana noslēgsies divus mēnešus iepriekš, arī šāda darbu secība vietvarām rada neizpratni.