Sovu pyrmizruodi pīdzeivuojuse bārnu veiduota animacijas kina “Vydsmuižys Annužys acim…”, kuru eistynuojusi Viļānu Muzykys i muokslys škola sadarbeibā ar Latgolys etnografiskū viestnīceibu. Kadriejumu zeimiešona, fiļmiešona, muzykys kompoziceja, teksta īrunuošona latgaliski ir prasmis, kurys daleji improvizātā veidā bārni apgivuš animacejis tapšonys laikā. Kinys idejis autore ir Iveta Seimanova, kura aizaraun ar Latgolys tautys tārpu populariziešonu celuojūšā izstuodē ar pošdarynuotom lellem. Animacejis kinys i sižeta izveide realizeita ar Vaļsts kuļturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma
Piec aktivim gleznuošonys, scenareja rakstiešonys, fiļmiešonys i montāžys dorbim sovu pyrmizruodi svineigā pasuokumā pīdzeivuoja Viļānu Muzykys i muokslys školys i Latgolys Etnografiskuos viestnīceibys veiduotuo animacejis kina “Vydsmuižys Annužys acim”. Kai pīzeist kinys veiduotuoji, dorbs bejs izaicynuojumim pylns, tok niu puorjam lela gondarejuma sajiuta par paveiktū. Radeita kina, kur daļejā improvizacejis ceļā animacejis elementi puorsmej ar bārnu akterkino.
Dace Liepa Muokslineica – animatore
Mums sanāca filma garāka, nekā domājām, jo tur ir stāsts par tautastērpu un to nekā nevar saīsināt, kamēr visu izstāsta. Katru reizi tās 15 minūtes skaties vienreiz, otrreiz, trešo reizi, kad man jau beigās pašai liekas, ka es zinu visu no galvas, kopā ar kolēģiem montējot. Prieks par to, kas ir sanācis. Prieks par to, ka ir savijies kopā gan organiski dzīvais aktieru kino gabals ar zīmētu animāciju un lellēm, kuras dancoja.
Sižetā viesteits par tautys tārpu nosuošonys tradicejom, etnografiskim prīškmatim sasavejūt ar bārnu radeitim zeimiejumim i tālim. Kinys veiduošonā kūpumā pīsadaleja ap 120 cylvāku, nu kurim 89 bejuši bārni.
Artis Zvīdriņš Viļānu Muzykys i muokslys školys animacejis darbneicys dalinīks
Itamā animacejis kinā es beju teiciejs. Gola rezuļtats mani apmīrynoj. Asu cīši lapnys par tū, ka pīsadalieju kinys tapšonā. Pyrmkuort, runys muoksla vysod ir nūdereiga sevkurā dorbā i ari školā. Iz nuokūtni ja es sevi saisteišu ar aktīra dorbu voi ar koč kū leidzeigu itys byus lels bonuss.
Dace Liepa Muokslineica – animatore
Mani sajūsmināja, ka mākslas skolas bērni ir tik kārtīgi. Te arī izstādē var redzēt, cik viņi skaisti bija sagleznojuši fonus. Mēs kopā taisījām sižetu, rakstījām scenāriju un tad izrunājam, kam brauc cauri – no Vidsmuižas caur Viļāniem, Rīgas ceļa posmu. Viņi tiešām bija uzgleznojuši gan skatu torni, gan Kūkas, gan Varakļānus ar visiem uzrakstiem. Vienvārdsakot, viss ir uzgleznots tā, ka var atpazīt un uzgleznots labi. Līdz ar to tā vide, kurā darbojas zīmētie personāži, ir ļoti krāšņa.
Animacejis kina īlaseita latgaliski, kas bārnim bejs sova veida izaicynuojums. Taipoš ar mierki sasnīgt storptautisku auditoreju, kinai sagataveiti titri angliski.
Iveta Seimanova: Kas beja tys gryušuokais? Agate: Vysgryušuokais beja īsavuiceit i īrunuot tekstu. Iveta: latgaliski tekstu? Agate: latgalīšu volūdā. Iveta: Malacis! Agate, soki, voi tu īsavuicieji ari koč kū jaunu par tautys tārpim? Agate: Tagad es zynu, ka meitys uorā nu sātys vīnā kraklā naīt. Ni, ni. Puiši bez capuris nikur.
Aļesja Kovaļenko Viļānu Muzykys i muokslys školys animacejis darbneicys dalineica
Es ierunāju gan teicēja, gan kaķīša lomu. Būtībā latgaliešu valodu es vēl tikai mācos, tāpēc nelielas grūtības tomēr bija, bet, pateicoties skolotājiem, man viss izdevās un it kā tīri labi. Visvairāk man patika tas process, kad es iejutos lomā, kad es runājos. 00:50 Esmu viens pret viens ar mikrofonu, ar savu tekstu. Esmu lepna ar sevi par to, ka esmu piedalījusies tajā projektā, bet, no citas puses, ir tik neierasti klausīties savu balsi no malas kādā lielākā projektā.
Kinys byuteiba ir ari veicynuot latgaliskuos pīdereibys sajiutu na tik bārnūs, tok ari pīaugušajūs.
Ilze Valeniece Viļānu vydškolys direktore
Pyrmī īspaidi ir cīši jauki, partū ka tī radzami myusu školys bārni un vacuoki. Pyrmuort, jī runuoja latgaliski, kū nūteikti jī nadora kotru dīnu sātā. Filmā ari beja radzams i cīši daudzi tyka stuosteits par tautu tārpu i kulturu. Kai Iveta ari saceja, ka drūši viņ tagad zynuosim, kai pareizi vajag gierbt i kai kaiduos kuortuos.
Inta Brence Viļānu Muzykys i muokslys školys direktore
Tys ir stuosts na tik daudz par tautys tārpu, bet tei ir kina par myusu latgaliskū identitati. Tamā kinā mes gribiejom na tikai par myusu tārpu, par dzīsmi, par muzyku, bet mes vaira gribiejom pamūdynuot kotrā cylvākā, naatkareigi nu tuo, cik jis ir mozs voi lels, juo latgaliskū eseibu. I es ceru, ka tys myusim isadeve. Kotrs, kurs skatiejuos itū kinu, kotrs, kurs pīsadaleja, jis patīseibā kliva lapnuoks par tū, ka jam ir latgaliskuo izcelsme i ka jis ir latgalīts.
Kinu sevkuram interesentam ir vareiba nūsavērt Viļānu Muzykys i muokslys školys Youtube kanalā i interneta sātys lopā. Školys arhivā ir vēļ četrys filmenis, kurys Viļānu Muzykys i muokslys školys atbolsta bīdreiba izveidojuse sadarbeibā ar dažaidim muokslinīkim. Itūgod kinys izveidi atbaļsteja Vaļsts kuļturkapitala fonda mierkprgramys “Latvīšu vāsturiskūs zemju atteisteibys programma” ar 4500 eiro.
