Dabas liegumā “Posolnīca”, kas ir Eiropas Savienības nozīmes Natura2000 teritorija, AS “Latvijas valsts meži” sākuši retā osu meža atjaunošanas darbus. Osu meži ir maz sastopami ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā. Teritorijā mīt aizsargājamie augi kā silpurene, Ruiša pūķgalve, smiltāja esparsete, tāpat arī mednis. Apsaimniekošanas darbu mērķis ir radīt retajām sugām labvēlīgus vides apstākļus ar atbilstošu koku blīvumu un saules gaismas pieejamību.
Oktobrī dabas liegumā “Posolnīca” AS “Latvijas valsts meži” noris retā osu meža atjaunošanas darbi, kuru tehniskais izpildījums stāvajās nogāzēs radījis izaicinājumus. Svarīgākais mērķis ir ne vien retināt mežaudzi, bet vienlaikus uzlabot dzīves apstākļus medņu dzīvotnēm un šeit mītošajām retajām un aizsargājamām augu sugām.
Uģis Bergmanis Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts
Šis dabas liegums ir izveidots, lai saglabātu vienu no retākajiem Eiropas Savienības nozīmes biotopiem – osu mežus. Tajā pat laikā jāsaka, ka dabas liegums “Posolnīca” pārklājas ar diviem mikro liegumiem, kuri ir izveidoti vienas īpaši aizsargājamas, ierobeži izmantojamas putnu sugas dzīvotņu aizsardzībai – medņu aizsardzībai.
Ieva Rove Biotopu speciāliste, LVM valdes locekle
Osu veidoja zem ledāja kustīgais ūdens pa tunelīšiem, kurš saskaloja tīru granti, smilti un laukakmeņus. Te jāsaka, ka izveidoja milzīgus vaļņus vairāku kilometru garumā un arī augstumā. Tas ir pietiekoši reti Latvijā šī te ģeomoroloģiskā forma – tīrā grants. Tā ir vide, kur dzīvot retiem augiem, kuriem vajag šo granti un kuriem vajag sauli. Viņi dzīvo gan šo vaļņu augšpusē, gan dienvidnogāzēs.
Ainārs Akmentiņš Mežizstrādes meistars
Šis objekts ir nestandarta ar to, ka šeit mežizstrāde ir daudz savādāka. Objektā ir stāvas nogāzes, kas sarežģī izstrādi un liek padomāt mums kā izstrādātājiem – kā paveikt to visu. Darbība notiek vairākos etapos. Pamatuzdevums ir šeit izzāģēt egles, lai dotu zemsedzei vairāk gaismas, jo šajā objektā ir daudzi aizsargājami augi.
Darbus paredzēts veikt 51 hektāra platībā. Sākotnēji samazināts koku blīvums – egles, priedes, lapu koku un krūmi. Biezais saaugums radījis nelabvēlīgu noēnojumu retajām augu sugām, piemēram, silpurenei, kurai īpaši nepieciešama saules gaisma.
Artūrs Dreimanis Vecākais mežizstrādes meistars
Šeit ir tā atšķirība, ka mums šajā objektā ir nepieciešama patiešām maksimāli liela gaisma, saglabājot vecās priedes, egles, bērzus. Tāpēc mums vajag izņemt mazās eglītes ārā, ko mēs darām ar harvestera palīdzību. Zari ir sakrauti kaudzēs, pēc tam daļu vedīsim ārā no šī objekta, daļa tiks dedzināta, jo lai šie augi augtu, viņiem nav nepieciešamas tik daudz minerālvielas, bet viņiem ir vajadzīga gaisma un degšana.
Ainārs Akmentiņš Mežizstrādes meistars
Mēs apbraucam resnos un vērtīgos kokus, saglabājam lielās egles, resnos bērzus. Būtībā izzāģējam laukā tievās egles ar lielajiem zariem, kas veido zemsedzei ēnu. Tāda sarežģīta izstrāde mums bija nogāze, kalnu zāģēšana, kur mēs veicām ar papildierīcēm izstrādi kalna grēdas, lejā novelkot un notīrot šī kalna nogāzi.
Dainis Babāns LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs
Sarežģī apstākļus, protams, slīpās nogāzes, laika apstākļi. Ir ļoti svarīgi, lai pakalpojuma sniedzējs reaģē uz tiem un notiek nemitīga komunikācija ar visiem iesaistītajiem Latvijas valsts mežu darbiniekiem – gan mežizstrādes meistaru, gan ekspertiem, kuri šo darbu ļoti uzmana.
Pēc mežizstrādes darbiem veikti meža dabiskie traucējumi. Šajā gadījumā tie ir atsegti minerālaugsnes laukumi, kas ir mājvietas retajām saulmīļu sugām. Tie radīti imitētā degšanā.
Normunds Bokta Mežkopības vadītājs
Būtībā tā ir zemsedzes atklāšana, kā rezultātā mēs noņemam auglīgo virskārtas slāni un atsedzam neauglīgo smilts slāni, kurā ir iespēja iesēties, piemēram, smilpurenei un citiem aizsargājamiem augiem, kurš šiem biotopiem ir raksturīgi. Svarīgākais mērķis ir samazināt barības vielas un to augsni, to laukumu padarīt nabadzīgāku, lai nav tik daudz auglības un barības vielu.
Ieva Rove Biotopu speciāliste, LVM valdes locekle
Retie osu meži atjaunojas degot. Un mēs samazinām barības vielas, uz vietas sedzot zarus ne tāpēc, ka nav, kur likt, bet tāpēc, ka ir jāsamazina barības vielas un atsedzam laukumiņos vērtīgo osu granti, kuros var ieviesties atpakaļ šīs te ļoti retās sugas, kuru diemžēl brīnišķīgajā Posolnīcā ir palikuši ļoti, ļoti maz.
Tāpat padomāts arī par medņu dzīvotnēm. Šai retajai putnu sugai ir svarīgs skrajš un pārredzams mežs, lai izsargātos no dabiskajiem ienaidniekiem.
Uģis Bergmanis Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts
Tas, kas šeit tiek speciāli darīts medņu dzīvotņu saglabāšanai, tiek atstāts noteikts skaits egļu. Tās ir gan paaugušas eglītes ar tādiem kupliem zariem, gan arī otrā stāva egles tādās nelielās grupiņās, jo egles ir ļoti nozīmīga medņu slēptuve. Tur mednis pārlaiž gan sniegu, gan lietu, gan vēju. Viņš arī nakšņo zem eglēm.
Atjaunošanas darbus plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Dabas liegums “Posolnīca” ir viena no 14 īpaši aizsargājamajām teritorijām, kur līdz gada izskaņai Eiropas Savienības Kohēzijas fonda vides projekta ietvaros notiek apsaimniekošanas darbi. Līdzīgi retā osu meža atjaunošanas darbi sekmīgi veikti arī dabas liegumā “Numernes valnis” un dabas parkā “Driksnas sils”.