“Dzīduotumi, ļustātumi” – digitals Bierzpiļs dzīšmu albums

“Dzīduotumi, ļustātumi” ir nūsaukums pyrmajam folklorys kūpys “Ceidari” albumam. Albums ir digitals i niu vysaiduokyos muzykys straumiešuonys platformuos var dzierdeit desmit Bierzpiļs pusis teicieju dzīsmis, kai ari izzynuot interaktivu izstuodi. Digitaluo dzīšmu albuma i ziņu sižeta izveide realizeita ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma

Pīcu teicieju desmit dzīsmis – vacuokuo nu kuorom folklorys ekspedicejī īraksteita 1924. godā, cytys – pārnejuo godu symta 40.-60. godūs – niu apkūpuotys albumā. Albuma autori ir folklorys kūpa “Ceidari”, kam cīši lela interese ir taišņi par Domopolis aba Bierzpiļs pusis cylvākim i jūs dzīšmu montuojumu.

Edeite Laime Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja

“Ceidari” pirms desmit gadiem kā folkloras kopa radās Rīgā, bet savu piecgadi, piecu gadu dzimšanas dienu mēs svinējām tepat šajā Bērzpils saieta namā. Arī ar Bērzpils dziesmām un ar to arī, var teikt, ka tas viss sākās, ja kāds jautā, ko mēs tos nākamos piecus gadus esam darījuši? Tad to arī darījām – Bērzpils dziesmas dziedājām!

Marta Sīle folklorys kūpys “Ceidari” vadeituoja, etnomuzykologe

Dziedāt dziesmas latgaliski, bet, lai nebūtu tās dziesmas, kas visiem, lielākajai daļai Latvijas jau ir zināmas, “Auga, auga rūžeņa”, “Lobs bej puika myusu Jezups” un “Tuoli dzeivoj”, bet mēģināt paplašināt to latgalisko dziesmu krājumu. Mēs arī spēlējam, jā, gan vijoli, gan kokli, akordeonu, mandolīnu. Vēl viens variants, kā tās dziesmas paliek paliekošas arī nākotnei, arī mūsu bērniem un mazbērniem.

I tai niu vyspyrms Reigā, a piečuok ari Bierzpiļs Saīta nomā svieteita folklorys kūpys pyrmuo albuma “Dzīduotumi, ļustātumi” izdūšona.

Edeite Laime Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja

Pateicoties “Latgales kultūras programmai” vai kā tagad ir “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programmai” mums bija iespēja iedziedāt šīs desmit dziesmas studijā. Izvēlējāmies to darīt Rīgā, jo tas ģeogrāfiski visiem sanāk ērtāk. Studijā “Lauska” pie Kaspara Bārbala.

Marta Sīle folklorys kūpys “Ceidari” vadeituoja, etnomuzykologe

Mums ir dalībnieki no Šķilbēniem, no Aulejas, no Rožupes, no Līvāniem, no ļoti daudz un dažādām Latgales vietām. Katram mājās kaut kas ir dziedāts, tad mēs taisām nometnes “Ceidari” un tad katrs nes to savu dziesmu un mēģina iemācīt pārējiem. Tādā veidā arī paplašinās mūsu repertuārs.

Latgolys kuļturys programys 2023. goda konkursā albuma izveidei īgiuts atbolsts 2000 eiro apmārā. Projektā gaitā izveiduota ari izstuode, kurā izzynomi teicieju dzeivisstuosti. Pīmāram, vacuokuos dzīsmis teiciejs gondreiž pyrma symts godu beja Ciprijams Pokrotnīks aba literaturā zynoms kai Augusts Egluojs.

Kristīne Pokratniece folklorys kūpys “Ceidari” puorstuove

Marta Šmidte ir dzimusi arī tolaik Bērzpils pagastā, viņa ir bijusi izsūtījumā, tad viņa kādu laiku ir dzīvojusi Ventspilī un tad atgriezusies tuvāk Latgalei, bet palikusi Lubānā. Bet visas dziesmas, kas ir no viņas pierakstītas ekspedīcijās 70. gados, ja nemaldos, visas ir latgaliski un viņa pati ir teikusi, ka viņa tās ir mantojusi no savas mammas, no mammas māsas, tādēļ mēs droši pieņēmām, ka tās ir Bērzpils puses dziesmas. Bet Anna Bundža un Broņislava Romanovska, tāpat arī Anna Stērnieks ir visu mūžu arī šeit pavadījušas.

Vyss dzīsmis atrostys Latvejis Universitatis Latvīšu folklorys kruotuvis digitālajā arhivā garamantas.lv. Vaira informacejis nu sabīdreibys viņ gribātūs dazynyot par teicieji Annu Stiernīks.

Kristīne Pokratniece folklorys kūpys “Ceidari” puorstuove

Ar Annu Stērnieks laikam bija visgrūtāk, tāpēc jūs neredzat viņu izstādē, jo bija ļoti grūti restaurēt viņas dzīvesgājumu. Man tas bija ļoti svarīgi parādīt arī tos cilvēkus, lai tā nav tikai dziesma, bet kaut kā viņus atdzīvināt un tādā veidā viņiem pateikt paldies par viņu būšanu un dziesmām.

Mairis Iesalnieks folklorys kūpu “Ceidari” i “Rūžupis veiri” puorstuovs

Tā ir mūsu kultūra. Es domāju, ka tas ir svarīgi saglabāt tieši tāpēc, ka tie ir cilvēku dzīvesstāsti, cilvēki ir aizgājuši, galvenais, lai kāds viņus piemin un dziesma ir viens no veidiem, kā mēs varam atcerēties tieši tos pašus teicējus, dziesmas arī stāsta par to dziesmas ikdienu.

Kristīne Pokratniece folklorys kūpys “Ceidari” puorstuove

Ļoti dabiski tas ir aizgājis, ka, kas tad ir vistuvākais? Laikam tā vieta, no kurienes tu ej, tās arī ir tavas vērtības, ja tu pieturies pie savām vērtībām, tu ar tām strādā, tu ar tām dalies, tas arī ir vislabākais, kas cilvēkam var sanākt dzīvē.

Albumu ar desmit Bierzpiļs pusis dzīsmem niu var dzierdeit gon muzykys straumiešonys platformuos, gon izmontojūt ari kinozala telpiskuos skanis tehnologejis.

Edeite Laime Latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” vadeituoja

Tā kā kinoteātrī, ja tu esi, tad tu dzirdi skaņu visapkārt, tai ir speciāli izveidoti efekti. Mūsu gadījumā arī, ja kādam mājās vai kaut kur citur iespēja ir klausīties šādā sistēmā, tad arī var būt istabas vidū un būs tie efekti, ka rādīsies, ka vijole no aizmugures skan vai tu esi tā kā pa vidu visai folkloras kopai.

Mairis Iesalnieks folklorys kūpu “Ceidari” i “Rūžupis veiri” puorstuovs

Visi ir ļoti labi cilvēki, lai tikai tā turpina, lai dziedātāji neiet mazumā, bet tikai augam lielumā un paliekam aizvien stiprāki!

Tuoļuok folklorys kūpa īceriejusi vaira viereibys pīgrīzt ari cytu vītu dzīsmem, gon pīsadaleit festivalūs uorzemuos. Sovpus izstuodi par teiciejim i jūs dzīsmem ir īspiejams paruodeit ari ctytuos kulturvītuos vysā Latgolā.