LVM atjaunojuši Kreiču purvu

Autors: Marta Puzāka - 10 novembris, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 6 min.

Izmantojot kompleksas mežizstrādes metodes, AS “Latvijas valsts meži” atjaunojuši un uzlabojuši susināto purvu dabas liegumā “Kreiču purvs”, kas ir Natura2000 teritorija. Darbi 61 hektāra platībā bijuši īpaši sarežģīti, jo purva vide ar četru metru dziļu kūdras slāni radījusi vēl nebijušus apstākļus. Uzlabots ne vien purva stāvoklis, bet arī radīti piemēroti dzīvotnes apstākļi teritorijā mītošajam īpaši aizsargājamajam putnam – mednim.

Dabiskota purva vide, noņemts apaugums un retināti koki – ar kompleksu mežizstrādes un hidroloģisko režīmu AS “Latvijas valsts meži” noslēguši iespaidīgus purva atjaunošanas darbus dabas liegumā “Kreiču purvs”. Daļa purva atveseļošanai nozīmīgo mežizstrādes darbu noritējuši īpaši sarežģītos un vēl nebijušos apstākļos – purvā ar četru metru dziļu kūdras slāni.

Aldis Laganovskis LVM Ziemeļlatgales meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs

Mēs atrodamies Kreiču purvā, kas ir viens no lielākajiem Latvijas lielajiem purviem ar kopējo platību vairāk kā 2000 hektāru. Latvijas valsts meži ir noslēguši vērienīgu darba posmu nosusinātā purva atjaunošanai, kur darbi tika veikti Eiropas Savienības kohēzijas fonda līdzfinansētā vides projekta ietvaros, kur mērķis bija atjaunot purvu un tuvināt to dabiskajam stāvoklim.

Uģis Bergmanis Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts

Tā pamatdoma ir samazināt jauno koku blīvumu, lai piebremzētu ūdens iztvaikošanas caur kokiem. Mēs saglabājam šādas iepriekšējās paaudzes priedes. Šai priedei ir, iespējams, pat 200 gadi. Ap šīm priedēm aptuveni 10 metru rādiusā mēs izzāģējām pārējās priedes un šādi ap katrām vecajām priedēm, izzāģējot ieaugušās priedes, ir samazināts koku blīvums.

Līdzīgi kā daudzi citi Latvijas purvi, arī Kreiču purvs pagājušajā gadsimtā tika meliorēts. Vietām purvā iegūta kūdra un susināšanas ietekmē laika gaitā tas aizaudzis. Veikto darbu mērķis ir atjaunot purvu vērtību un tuvināt to dabiskam stāvoklim. Optimizēti mitruma apstākļi un radīta piemērota platība, kurā var izplesties tuvumā esošais medņu riests.

Dainis Babāns LVM Ziemeļlatgales reģiona mežizstrādes vadītājs

Darbus veica ar mazjaudas tehniku, kura nodrošināja to, ka šī te tehnika varēja šeit pārvietoties, jo sver tikai 7,5 tonnas. Šo darbu veikšanai patērētais laiks un laika apstākļi sakrita. Tieši bija sauss rudens un tālāk sekoja ziema ar biezu sniega segu, kas ļāva tehnikai nenogrimt un pārvietoties purvā.

Uģis Bergmanis Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts

Aptuveni 86%, tuvu 90% no visiem zināmajiem medņu riestiem atrodas priežu purvājos, purvu malās. Bet nozīmīgākā dzīvotne ir purvu malas vai nelieli, aizauguši purvi, sausaiņu mežu ieskauti, bet purvi, jo svarīga ir barība.

Mežizstrādes darbu rezultātā radīti piemēroti apstākļi purvā mītošajam īpaši aizsargājamajam putnam – mednim. Tāpat pakāpeniski atjaunosies arī medņa barības bāze – mellenes, zilenes, brūklenes un purva videi raksturīgās spilves.

Uģis Bergmanis Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts

Visas šīs uzskaitītās augu sugas ir gaismas prasīgas un arī mitrumprasīgas. Tas, uz ko mēs ceram, ir barīgas augu pakāpenisku atjaunošanos. Bez tam arī mednim ir nepieciešama skraja mežaudze, jo mednis ir liels putns, un, lai viņš izlidotu šai mežaudzei cauri, viņai ir jābūt pietiekami klajai. Mēs redzam spilvi, un spilve ir tipisks mitrummīlošs augs. Spilve ir ļoti nozīmīga medņu barība tieši pavasarī, martā. Spilves ir pirmais augs, kurš izauga cauri sniegam – tad ir redzams tikai spilvei tikai pati galotnīte.

Mellene ir pats nozīmīgākais barības augs. Mitrumā melleņu mētras sasniedz krietni lielāku augstumu un arī tās ir ražīgākas. Šeit ir vēl viens pieminētais augs, tipisks purvaugs – zilene. Zilenes neaug sausaiņu mežos, bet tikai purvos kūdras augsnē. Visas šīs sugas ir prasīgas pret gaismu. Jo blīvāka mežaudze, jo tumšāks, jo mazāks šo barības augu blīvums.

Lai purvā saglabātu ūdeni, pēc mežizstrādes darbiem uz grāvja izveidoti septiņi kūdras aizsprosti.

Uģis Bergmanis Ornitologs, LVM vecākais vides eksperts

Papildu šiem blīvas audzes retināšanas pasākumiem, mēs kā noslēdzošo pasākumu uzbūvējām uz viena grāvja septiņus kūdras aizsprostus, lai pieturētu ūdeni, kurš, jo īpaši pavasara mēnešos, tek projām no purva, jo purva virsma ir augstāka par purva perifēriju.

Aizsprostus veidoja ekskavators, tika ņemta ūdens sfagnu sūnas grāvja augštecē un kūdras masa, sfagnu sūnu masa tika ievietota grāvī. Aizsprosta platums ir 6-8 metri, tā lai tas aizsprosta slānis būtu pietiekami plats, noturīgs pret izskalošanu. Jūs redziet, aizsprosts veido it kā tādu uzkalnu, bet tas ir ar aprēķinu, jo, protams, tā kūdra sēdīsies. Sniega ietekmē kūdra nosēdīsies un efekts būs tāds, ka šī aizsprosta līmenis būs vai nu vienāds ar grāvja malām, vai nedaudz pat zemāks.

Darbi Kreiču purvā saskaņoti ar Dabas aizsardzības pārvaldi un notikuši saskaņā ar sertificētu dabas ekspertu atzinumu. Līdz šī gada beigām Latvijas valsts meži uzlabo un atjauno 14 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas ir gan Eiropas Savienības nozīmes biotopi, gan aizsargājamu sugu dzīvotnes.

Dalies:

“Ceidari” albumā apkopo senas Bērzpils dziesmas

Griķu sējumu novākšana šoruden sagādā raizes

Līdzīgi raksti