Sals gada sākumā, kam sekoja sausums vasarā un tagad rudenī pārmērīgs mitrums un lietusgāzes būtiski ietekmē griķu sējumus. Ražas novākšana ir aizkavējusies un lielā daļā saimniecību griķi pat palikuši uz laukiem. Kopumā situācija nav ārkārtēja, taču rada zaudējumus lauksaimniekiem un kavē sezonas darbu pabeigšanu.
Zemnieku saimniecībā “Kotiņi” tehniku gatavo ziemai, nupat nokulti griķu lauki 200 hektāru platībā. Saimniecība atrodas Balvu novadā pierobežā un arī šeit augsne šoruden ir pārmitra. Tomēr minimāla tās apstrāde un savi kombaini ar kāpurķēdēm deva iespēju uz laukiem izbraukt un nokult visus griķus.
Aldis Ločmelis z/s “Kotiņi” saimnieks
Rudenī ar vienu karoti ūdens var uztaisīt spaini dubļu. Visa tagad tehnika ir moderna un jaudīga, jo tai ir plata atbalsta ķēde, kas nedod nogrimt. Savu tonnu mēs no hektāra esam ievākuši, bet bija virs 200 hektāriem mums iesēts, tātad 200 tonnas mums būs.
Reģionā kopumā pieredze dažādās vietās gan atšķiras. Rēzeknes novadā lauksaimniekiem no viena hektāra griķu ievākta vien pustonna ražas. Tāpat Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā secināts, ka griķu novākšana kavējas visā valstī. Arī zemnieku saimniecībā “Liepkalns” apstākļus salīdzina ar 2017. gada plūdiem, kombaini grimst un sezonas darbi iepalikuši.
Aleksejs Danilins z/s “Liepkalns” saimnieks
Situācija ir ļoti kritiska un novākti kaut kādi 50% tikai. Pārējie tīrumi izskatās pārāk slapji un principā mums nav tādu iespēju, tādas tehnikas, lai mēs varētu pakarot par atlikušo. Reljefs mums arī nav līdzens un tāpēc tā braukšana paliek tik krimināla, ka vienkārši mēs vairāk bojājam tos tīrumus un tehniku, nekā mēs darām kaut ko labu.
Tā kā paši kultūraugi nav bojāti, tad apdrošināšana nesedz izdevumus par apgrūtinātu uzbraukšanu uz lauka. Nepienākas arī kompensācijas no valsts puses.
Zemkopības ministrija
“Iespējams, ka ir tādas saimniecības, kurām griķu novākšana radījusi problēmas. Ar Latvijai piešķirto Eiropas Savienības atbalstu daļēji tiek kompensēti nelabvēlīgu laikapstākļu radītie zaudējumi augļkopībai un lopkopībai, bet ne graudkopībai. Lauksaimniecībā ir iespēja izmantot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmu, ko administrē Attīstības finanšu institūcija “Altum”.”
Situācija nav ārkārtēja, vairums saimniecību griķus audzē kā papildus kultūru. Būtiski gan zemāka šajā sezonā ir to cena.
Aleksejs Danilins z/s “Liepkalns” saimnieks
Griķu cenas arī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sākumu, kad mēs varējām tos griķus realizēt par 880 eiro, tagad cena nokritusi zem 300. Pieļauju, ka kopējās graudu biržas cenas to ietekmē un arī mūsu graudu tranzīts, kurš tagad notiek caur Latviju, gan ukraiņu, gan Krievijas graudu, tas, es domāju, stipri ietekmē to visu.
Šobrīd raizes sagādā arī zems atbalsts platību maksājumiem saimniecībām attālākās vietās. Ja papildus deviņdesmit eiro par hektāru tika lūgti vēl trīsdesmit, tad šobrīd tie ir tikai desmit eiro. Tas nespēj segt izdevumus, piemēram, par graudu piegādi ostām, kas Latgalē ir krietni lielāki, nekā citviet. Arī nupat Slampē notikušo lauksaimnieku sanāksmi vietēji kritizē un aicina izvērtēt katra reģiona specifiku.
Aldis Ločmelis z/s “Kotiņi” saimnieks
Zemnieks, kas dzīvo Kurzemē, diezgan grūti viņam izprast to, kas dzīvo Krievijas pierobežā. Aizvest graudus, atvest minerālmēslus, tas viss ir dārgi un arī zemes vērtība ir daudz zemāka un paņemt kredītu ir daudz grūtāk. Mēs nevaram nesamaksāt bankām vai nesamaksāt algas vai nodokļus. Tāpēc labi būtu, ja ministrija ieklausītos biedrībās un dotu biedrībām vairāk zaļo gaismu tieši.
Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem griķi šogad Latvijā iesēti aptuveni 28 000 hektāru platībā. Ja lietavas turpināsies, daļa no tiem tā arī paliks uz laukiem. Savukārt ievākto ražu lauksaimnieki plāno pieturēt un pārdot nākamgad par lielāku cenu vai izmantot kā starpkultūru nākamajos sējas darbos.