Izcelt no Latvijas dziesmu pūra kādas noteiktas Latgales vietas dziesmas un pastāstīt pasaulei par tām – ar šādu mērķi folkloras kopa “Ceidari” nupat izdeva savu pirmo albumu. Albums ir digitāls un tajā apkopotas teju simts gadus senas un unikālas Balvu novada Bērzpils pagastā dzimušu teicēju dziesmas. Savukārt folkloras kopā “Ceidari” apvienojušies latgalieši, kurus studiju, darba un dzīves ceļš šobrīd aizvedis uz Rīgu un tās apkārtni.
Tā ir vēl viena lappuse Bērzpils pagasta kultūrā un vēsturē – apgalvo vietējie iedzīvotāji. Viņi ir gandarīti, ka folkloras kopa “Ceidari” ierakstījusi un savu pirmo albumu veltījusi Bērzpils pusē dzimušiem teicējiem. Digitālā formātā tagad klausāmas vairākus gadu desmitus senas dziesmas.
Edeite Laime Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” vadītāja
Es pati esmu ar saknēm Šķilbēnos un diezgan daudz esmu iemācījusies no mammas, kura ir Šķilbānu etnogrāfiskajā ansamblī, ka tā dziesmas tradīcija tiek nodota no mutes mutē. Šajā gadījumā visas dziesmas mēs esam atraduši latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv, kur kāds savulaik folkloras pētnieks ir braucis pie teicējiem un, piemēram, Ciprijanam Pokrotnīkam tās dziesmas ir ierakstītas tieši pirms simts gadiem 1924. gadā.
Kristīne Pokratniece folkloras kopas “Ceidari” dalībniece
Četras dziesmas 1960. gadā, kad Balvu tolaik rajonā bija ekspedīcija, ir ieskaņotas arī lentē. Var noklausīties, ko ir dziedājis Bērzpils etnogrāfiskais ansamblis Ir ļoti daudz arī dziesmas, kuras ir pierakstītas tikai kā vārdi vai tur ir pierakstīts teikums klāt, ka melodija “tāda kā ierasts”, bet patiesībā tu mūsu dienās jau vairs īsti nezini, kas ir tā melodija.
Dziesmas ierakstītas Bērzpils izloksnē. Veicot pētījumus izdevies saglabāt to seno skanējumu, taču vietām pielikta klāt arī mūsdienu interpretācija. Dziesmas folkloras kopa apkopo arī pašu ekspedīcijās un nometnēs ar mērķi paplašināt krājumu tieši latgaliešu valodā ar līdz šim retāk dzirdētām melodijām.
Marta Sīle folkloras kopas “Ceidari” vadītāja, etnomuzikoloģe
Tas ir mūsu mantojums, bez tā mēs dziedāsim tikai oriģināldziesmas pēc vēl simts gadiem. Mūsu tā doma ir saglabāt maksimāli tādu skanējumu un tādu to dziesmu, kāda tā ir pierakstīta pirms tiem simts gadiem. Piemēram, ja mēs ņemam dziesmu no Šķilbēniem, tad mēs dziedāsim un izrunāsim tos dziesmas vārdus tieši tā, kā dzied un izrunā tieši tajā vietā, no kurienes mēs to dziesmu esam ņēmuši.
Tematiski dziesmas caurvij dažādi ikdienas darbu, talku un dzīves rūpju motīvi, taču ir arī pamācoši stāsti ar humoru. Dziesmā “Beja dāds ar sovu buobu” izskan sievas un vīra nāves gaidas, taču tiklīdz tā ir klāt, abi slēpjas un izdomā amizantus iemeslus, kā no tās izvairīties.
Folkloras kopas “Ceidari” dziedātāji mēģinājumos tiekas Rīgā vismaz reizi nedēļā, taču paši nāk no dažādām vietām visā Latgalē, pievienojusies arī kurzemniece ar saknēm no šī reģiona.
Edeite Laime Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” vadītāja
Arī Dziesmu svētku gājienā mūs nesatiksi pie tiem Latgales kolektīviem, mēs ejam kopā ar Rīgu un tajā sadaļā, kas saucas “citi” pašās beigās. Mēs esam tie, kas noslēdz Dziesmu svētku gājienu, bet katram jau izcelsme ir no Latgales. Daudziem tā ir tā iespēja vismaz reizi nedēļā parunāt latgaliski un daži vairs nedzīvo Rīgā, tad brauc no Rīgas apkārtnes uz kaut kādām tuvējām pilsētām.
Digitālais albums ir atklāts, bet izstādi par teicējiem un viņu dziesmām iecerēts izvietot arī citās Latgales kultūrvietās.