Rāznas ezera krastus paredzēts stiprināt ar laukakmeņiem, lai tādējādi pasargātu infrastruktūru no ledus krāvumiem, kas ik pavasari bojā ceļu un privātīpašumus. Tomēr vietējie iedzīvotāji uzskata, ka ledus krāvumi akmeņus bīdīs tik un tā, toties projektā tagad zaudēta piekļuve peldvietām, laivām un ūdenim.
Pirms diviem gadiem Rāznas ezera krastā bija izveidojušies aptuveni divus metrus augsti ledus krāvumi, kas bojāja ne tikai ceļa infrastruktūru, bet arī privātīpašumus. Lai novērstu bīstamo ledus krāvumu veidošanos, Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi projektu par krastu stiprināšu. Lai arī būvdarbi jau iesākti, Lipušku ciema iedzīvotāji ar to nav apmierināti
Vladimirs Lipušku iedzīvotājs
Piebēra akmeņus. Tagad nevarēs piekļūt pie ezera. Man nav ne akas, ne ūdensvada. Vienmēr visi ņēma ūdeni no ezera, jo te ūdens ir kā Baikālā – labāks par jebkuru pilsētas ūdensvadu. Tagad akmeņi piebērti kā Ķīnas mūris. Kā iet pēc ūdens, kur peldēties?
Staņislavs Škesters Lipušku iedzīvotājs
Šis dambis zināmā veidā ir aizsargdambis, kas ir vajadzīgs, lai aizsargātu no pavasara lediem un tamlīdzīgi, bet arī reizē nav padomāts par to, kā cilvēki varēs tikt pie ezera. Tālāk vēl ir pludmale, kuru cilvēki izmanto kā pludmali. Arī laivas jāielaiž cilvēkiem. Daudzas vietas, kur dodas zvejnieki, makšķernieki, tāpēc, ka te tikai vienā vietā būs tā iespēja piekļūt, ir slikti.
Sapulcē par projekta virzību virmo saspringta gaisotne. Vietējie iedzīvotāji norādījuši uz vājo komunikāciju starp projekta īstenotājiem un vietvaru, kuri nav uzklausījuši iedzīvotāju vēlmes. Tikmēr Dabas aizsardzības pārvalde saka – viss ir saskaņots ar pašvaldību.
Inga Hoņavko Dabas aizsardzības pārvaldes Projektu vadītāja
Protams, mēs veicām saskaņošanas darbības, kādas ir paredzētas projekta izstrādes gaitā. Šajā gadījumā, pieņemot to, ka pašvaldība pārstāv savu iedzīvotāju viedokli, pašvaldība bija pārstāvoša šajā procesā un tika izklausītas pašvaldības vēlmes. Priekšlikums bija, ka peldvietas zonā, kur ir paredzētas šobrīd trīs noejas uz peldvietu, lai šīs divas noejas tiktu pārnestas vairāk uz divām citām vietām. Mēs saglabājam šo pašu trīs noeju iespēju, bet šo noeju lokāciju vairāk šajā posmā izstiepjam vēl par divām vietām, nevis ka tās ir koncentrētas vienā vietā.
Līdz šī gada beigām Rāznas Nacionālā parka teritorijā gar Lipušku ciemu plānots izbūvēt aptuveni 500 metru garu krasta eroziju bremzējošu stiprinājumu no dažāda izmēra laukakmeņiem. Tomēr iedzīvotāji ir bažīgi ne tikai par to, ka zaudēs ierastās piekļuves vietas ūdens smelšanai un peldvietām, bet arī ka stiprinājums nebūs pietiekami efektīvs.
Vladimirs Lipušku iedzīvotājs
Tas, ka piemētāja šos akmeņus – tas nebūs mūžīgi. Ledus akmeņus izstumdīs diezgan ātri.
Inga Hoņavko Dabas aizsardzības pārvaldes Projektu vadītāja
Šobrīd ir grūti pateikt, kā būtu, ja būtu. Mums ir jāpabeidz šī būve, mums ir jāsagaida ziema, jāsagaida ledus apstākļi un tad es domāju, ka šo situāciju mēs redzēsim pavasarī, kad būs ledus iešana un nākamā gada pavasaris situācija. Tad mēs arī redzēsim, vai šis risinājums spēj izturēt Rāznas ezera ledus spēku.
Krasta eroziju jeb izskalošanos veicina jau vairāk nekā pirms 70 gadiem mainītie ūdens līmeņi ezerā. Tāpat izgulsnēšanos ietekmē slāpeklis un fosfors, kas pastiprina ezera aizaugšanu. Šobrīd piekrastes būvdarbi ietekmē arī reģionālā ceļa segumu.
Andis Ķiploks Projekta būvdarbu vadītājs
Projektā ir paredzēti līdzekļi ceļa bojājumu labošanai. Tā ka, pabeidzot projektu, tiks salabots arī ceļš, ja mēs būsim sabojājuši tādā gadījumā.
Iedzīvotāju vēlmes uzklausītas un projektētāji cer, ka apstiprinātajā projektā izdosies iekļaut izmaiņas. Līdzās krastu stiprinājumu izbūvei. Projekta izmaksas ir 3,5 miljoni eiro, un par šo naudu jau divus gadus veikta arī niedru pļaušana 35 hektāru platībā.