Ministru kabinets nolēma paātrināt Latvijas robežžoga izbūvi gar Baltkrieviju, reaģējot uz hibrīdapdraudējumu un Valsts robežsardzes darbu pastiprināta režīma apstākļos. Ministru prezidente Evika Siliņa ieradās valsts austrumu pierobežā, lai novērtētu esošo situāciju un spriestu par tālākiem rīcības plāniem robežas stiprināšanā un atbalstā.
Marta Puzāka LRT žurnāliste
Ministru prezidente ieradusies Latvijas austrumu pierobežā. Vizītes mērķis ir iepazīties ar robežžoga būvniecības darbiem, valsts robežsardzes darbu pastiprināta režīma apstākļos un tālākiem plāniem robežas stiprināšanā.
Ministres vizītes iekļauta robežžoga apskate gar Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu. Sauszemes žoga izbūvi ar Baltkrieviju plānots pabeigt jau līdz šī gada beigām. Tāpat žogam būtu nepieciešamās arī viedās ierīces.
Evika Siliņa Ministru prezidente
Tam ir atvēlēti finansu līdzekļi. Mēs esam arī novērsuši visus iespējamos juridiskos šķēršļus. Man ir prieks, ka tās tehnoloģijas, kas mums ir uz robežas, ir gana modernas. Tā ir arī mūsu iespēja šobrīd – ja mēs no jauna izbūvējam, uzlikt ļoti labu viedo aprīkojumu, kas likumpārkāpējus ne tikai žoga veidā, bet arī dažādu videonovērošanu, līdz ar to mums būs jau tāds lielāks solis pretī drošībai un nākamā gada laikā, divu gadu laikā šis darbs turpināsies.
Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis
Žogs uz Latvijas pēc tehniskajiem parametriem noteikti nav sliktāks kā uz Lietuvas robežas. Pēc garuma procentuāli Latvijas robeža ir izbūvēta lielākā posmā, nekā Polijas robežposms. Līdz ar to žogs nav vienīgais elements, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu robežaizsardzības sistēmu. Tehniskā kapacitāte, klātbūtnes uztveršanas sistēmas – šī ir joma, kas jāattīsta.
Vizītē piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Kā norādījusi ministre, šobrīd valdības prioritāte ir valsts iekšējā un ārējā drošība.
Evika Siliņa Ministru prezidente
Ja katru dienu ir vairāk kā 100 pārkāpēju, ko mūsu robežsargi spēj neielaist mūsu robežā, es domāju, mēs varam justie ļoti droši. Tas, ka vienmēr būs kāds, kas varbūt izspruks, tas ir neizbēgami, bet, salīdzinot arī ar daudzām Eiropas valstīm, kur šāda robežas apsardzība nav iespējama, mums ir šī sauszemes robeža un mēs savu ārējo Eiropas robežu, ārējo drošības telpu sargājam ļoti labi.
Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis
Septembrī bija rekordaugsts pārkāpēju skaits – vairāk kā 3000 mēneša ietvarā. Šomēnes jau arī ir vairāk kā 1700, proti, vidēji ap 100 pārkāpēju dienā mēģina nelikumīgi iekļūt Latvijā. Kas ir mainījies – tad mainās agresivitāte. Ir uzbrukumi robežsargiem, mums nākas pielietot fizisku spēku, lai atvairītu uzbrukumu. Ir fiksēti gadījumi, kad apmētā ar akmeņiem robežsargus. Uzbrukumi ar asaru gāzi pret robežsargiem arī ir notikuši, līdz ar to izaicinājumu ir kļuvis vairāk.
Pēdējā laikā valstī aktuālā nelegālo migrantu plūsma nemazinās. Tāpat arī domājams, ka arī ziemas sals nelegālos robežpārkāpējus neapturēs, taču ļoti iespējams, ka atvieglos robežsargu darbu.
Guntis Pujāts Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis
Protams, ļoti grūti ir prognozēt kā migrantu plūsma mainīsies, tuvojoties ziemai. Patreiz nekas neliecina, ka varētu samazināties. No vienas puses, ir vieglāk konstatēt pārkāpējus. Zemi klāj sniegs, attiecīgi arī visas pārkāpumu pazīmes, vietas ir daudz vieglāk konstatēt. Sarežģītāk migrantiem ir uzturēties. Iespējams, kaut kādā ziņā varētu samazināties, bet patlaban mēs saprotam, ka šos pārkāpumus, hibrīduzbrukumus organizē Baltkrievijas puse. Kā mēs redzam pēdējā mēnesī – mērķtiecīgi tiek sūtīti Latvijas virzienā, tāpēc nu nav sagaidāms, ka, iestājoties ziemai, kļūs absolūti mierīgi.
Ministres deklarācijā minēts, ka žoga izbūvi visā garumā gar Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu paredzēts pabeigt līdz nākamā gada izskaņai. Pēc tam plānots turpināt aprīkot robežu ar citiem aizsargājošas infrastruktūras elementiem, piemēram, video novērošanas kamerām, lai nodrošinātu robežapsardzības efektivitāti.