“Jasmuižā” atkluots “Latvīšu tautysdzīšmu” siejums par kuozom

Raiņa muzejā “Jasmuiža” aizvadeits pasuokums “Sanāciet kāziņās”, kur atkluošonys svātkus pīdzeivuoja “Latviešu tautasdziemas” 12. siejuma “Kāzas. 2. daļa” akademiskais izdavums. Apdzīduošonys, mičuošonys i kuozu tradiceju tautysdzīsmis papyldynuoja eksponatu izstuode par kuozom Latgolā, kas muzejā apsavarerama vēļ da oktobra beigu. Muzeja projekts “Latgalīšu kuozu ļustis” i sižeta izveide realizeits ar Vaļsts kuļturkapitala fonda mierķprogramys “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” finanisalu atbolstu. #Latgales_kulturas_programma

Puora apdzīduošona, mičuošona i apduovynuošona– itī i cyti kuozu ritualu pavodūši teksti apkūpuoti jaunuokajā akademiskuo izdavuma “Latvīšu tautysdzīsmis” 12. siejuma “Kuozys” 2. daļā. Koč ari siejums izdūts jau vosorā, sovys atkluošonys svātkus pīdzeivuojs viņ septembra izskanī Raiņa muzejā “Jasmuiža”, kas savejas ar muzeja izstuodi, kas veļteita taišni kuozom Latgolā.

Solvita Kleinarte Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadeituoja

11. sējumā beja kuozys pyrmuo daļa – dzīsmis par leigovys izdevom, pyura vesšonu, kuozu braucīnim, mīlostu i dzīrem. Sovukuort 12. sējumā, kas itūgod iznuoce, ir apdzīduošonys dzīsmis, mičuošona, gūdynuošona, mūdynuošona, savstorpejuo apduovynuošona i raudziešona i cyti ritualus pavodūši teksti. Kruojumā ir apkūpuots rekordlels tautysdzīšmu skaits, kas ir vaira kai 107 ar pusi tyukstuši. Redzit, ka vairuok kai tyukstuša lopyspusis ar mozim burteņim, mozu šrifteņu.

Tautysdzīšmu siejumi veiduoti atbilstūši cylvāka dzeivis ritiejumam – suokūt ar bierneņa gaideišonu, krystobom, beidzūt ar preceibom i myuža izskoņu. Tautysdzīšmu rynduos soglobuotys senejuos tradicejis, kuru myusdīnu dzeivis skriejīņs arviņ vaira izskauž.

Ginta Pērle-Sīle Latvejis universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta pietnīca

Mēs dziesmās varam redzēt to, kas bija svarīgs, un svarīgi bija nodrošināt auglību laulībai. Tas nozīme, ka – jo labāka tā laulības dzīve būs, jo labāki būs pēcnācēji. Dažādus citus rituālus, kas arī šobrīd jau ir krietni, krietni samazinājušies, piemēram, apdziedāšanas karš, kas ir ļoti, ļoti plaši. Faktiski puse sējuma ir tikai no apdziedāšanas dziesmām, kas ir zūdoša tradīcija. Iespējams tāpēc, ka dabiski kāzās vairs nav tas brīdis, ka pirmo reizi satikās abas puses. Šobrīd jau pirms kāzām mēdz dzīvot kopā bieži vien. Arī netiek rīkotas tik lielas kāzas vairs.

Solvita Kleinarte Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadeituoja

Kuozys dīvamžāļ voi par laimi, tagad vairuok sviņ vīsu nomūs, kafejneicuos, restoranūs. Ogruok tys vyss nūtyka sātā, saimineicys jau nedeļi gataveja iedīnus. Tys beja tai, pa munam, mīleiguok i jaukuok. Tei ir myusu viesture, tei ir myusu folklora, tei ir myusu nacionaluo pošapziņa byuteibā. Radzūt ituos bīzuos, cik myusum daudzim tuo tautys goramontu bogoteibys, mes teišom varim byut lapni i smeļtīs ari gudreibys, senču gudreibys palaseit i atrast ari sev koč kū nūdereigu, jo tautysdzīsmis jau ir, prīškā “tautys”, kotra cylvāka īguļdejums i davums tymā gruomotā.

Vīna nu izzyudūšuom kuozu tradicejom ir apdzīduošona, kurai veļteita lela daļa apkūpuotū tautysdzīšmu. Atšķireibā nu Krišjuoņa Barona apkūpuotuom tautysdzīsmem, siejumā īkļautys ari “našpetnuos” tautysdzīsmis.

Solvita Kleinarte Raiņa muzeja “Jasmuiža” vadeituoja

Apdzīduoja jau parosti kuozuos, jamūt teišom cylvāka fiziskū eipatneibu voi kai jis izaver – garumu, rasnumu, tīvumu, pliku pļešku, ja kaidom beja, voi reti zūbi, lels daguns voi mozs daguns, voi smolks. Prūtams, apdzīduošonys dzīsmis beja taidys naruotnuokys, našpetnuokys, ari erotiski īkruosuotys. Es verūs, es skotūs, kas zem sūla klaudzynoj. Juoneišam svina ūlys, tuos zem sūla klaudzynoj.

Ginta Pērle-Sīle Latvejis universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta pietnīce

Tas bija kā risinājums nopublicēt dziesmas, kas īsti neatbilda sabiedrības estētikai, kas stāsta par dažādiem ķermeņa šķidrumiem, par varbūt tādu ne īpaši pieklājīgu uzvedību. Apdziedāšanas dziesmās mēs izdziedam visāda nejaucības par līgavu, lai viņa nebūtu slinka un rūpētos par vīru, par bērniem un lai viņiem vispār būtu bērni. Mēs izdziedam, lai vīram ir pieklājīga un sirsnīga attieksme pret jauno sievu.

Izdavums “Latvīšu tautysdzīsmis” izīt kūpš 1979. goda, kurā publicāts aptyvai miļjons tautysdzīšmu, kas savuoktys Latvejā. Taišni jaunuokīs siejums “Kuozys 2. daļa” da šam ir leluokais.

Ginta Pērle-Sīle Latvejis universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta pietnīce

Latviešu folkloras krātuvē ir milzīgs manuskriptu apjoms. Tie ir miljonos mērāmi, vairākos miljonos, nevis tikai vienā, vienību skaits, kas ir savākti dažādos veidos. Katra dziesma tika pārrakstīta uz maziņas, maziņas lapiņas. Attiecīgi šīs te dziesmas pēc tam tika liktas kopā pa vienādajām, pa līdzīgajām, veidojot tādus kā mazus čupiņas, pudurīšus. Un tad attiecīgi skatās, kur šis pudurītis iederas – kāzās, bērēs, pie linu plūkšanas, pie šūpuļdziesmām.

Siejuma atkluošonys svātki i muzeja kuozu tematikys sezonys pasuokumus atbaļsteja Vaļsts kuļturkapitala fonda mierkprgramys “Latvīšu vāsturiskūs zemju atteisteibys programma” ar 500 eiro. Itūšaļt teik struoduots pi beidzamuo “Latvīšu tautysdzīšmu”13. siejuma, kas byus veļteits myuža syurajau izskaņai – bērem. Siejumu planavuots izdūt nuokušgod.