“Apbedīšanas tradīcijas Latgalē un Sēlijā” ir projekts, kura gaitā Silenē Romas katoļu baznīcā tapusi jauna sakrālās ekspozīcijas instalācija. Jau vēstījām, ka pirms pieciem gadiem vietējo iedzīvotāju, kā arī apkārtnes baznīcu sakrālie priekšmeti, fotogrāfijas un prāvestu tērpi apkopoti vienotā ekspozīcijā. Ik gadu tā papildināta un tagad atsevišķā telpā izvietoti arī tādi sakrālie priekšmeti, kas izsenis izmantoti misēs par aizgāju piemiņu.
“Mums vienmēr ir izvēle: aizmirst vai tomēr saglabāt tradīcijas, priekšmetus un atmiņas par tiem” – uzsver Sofija Mole, kas sadarbībā ar vietējo draudzi un priesteri veido vēsturisku un sakrālu lietu ekspozīciju. Tagad tajā var uzzināt arī par cilvēku mūža izskaņu un apbedīšanas tradīcijām no seniem laikiem līdz mūsdienām.
Sofija Mole biedrības “Silenes stariņi” valdes locekle
Cilvēki jau izsenis ir apbedījuši mirušos un darīs to arī turpmāk, tāpēc tā nav nekāda baiļu istaba un nav arī šausmu istaba, tas nav izklaides komplekss. Tā ir tradīciju saglabāšana.
Piecu gadu laikā ekspozīcija izvietota vairākās baznīcas telpās. Tajā ir Silenes un citās šīs puses pierobežas baznīcās atrasti priekšmeti, gan arī vietējo ģimeņu senlietas un relikvijas. Piemēram, arī priestera dāvinājums draudzes locekles Terēzes vectēvam.
Terēze Silenes katoļu draudzes locekle
Mums pašiem bija ļoti interesanti apskatīt šo grāmatiņu, kad mans tētis to atrada bēniņos un parādīja mums. Manuprāt, ir ļoti interesanti atcerēties to vēsturi, ja tieši mans vectēvs bija iesaistīts tajā, tad ir divkārša interese to uzzināt.
Savukārt jaunajā ekspozīcijas daļā apskatāmi Silenes baznīcas svečturi, lūgšanu grāmata par aizgājējiem no 1928. gada un speciāls, pašu veidots galds, uz kura nekad nav likts aizgājējs, taču tam ir spēcīgs vēstījums.
Sofija Mole biedrības “Silenes stariņi” valdes locekle
“Šodien man. Rīt Tev.” Bēdīgi, bet tā arī ir. Tas ir zārks, kurā neviens nekad nav apbedīts un nekad aizgājēji tajā negulēja. Tas ir atribūts un agrāk tādus izlika mirušo piemiņas dienās visās baznīcās to vidū un apkārt bija bēru sveces, cilvēki lūdzās pieminot visus mirušos un tas bija kā atgādinājums, ka visi mēs galu galā arī tur nonāksim.
Šis zārks nāk no netālu esošās Grīvas baznīcas Daugavpilī, šobrīd tos aizgājēju piemiņas misēs izmanto vien retais. Ekspozīcija ir arī izglītojoša. Projektu gaitā notiek pētījumi, jaunākais no tiem vēsta par senlatviešu, īpaši latgaliešu un sēļu bēru tradīcijām. Arī daļa no tām jau labu laiku kā izzudušas.
Sofija Mole biedrības “Silenes stariņi” valdes locekle
Bija bēru ugunskuri. Pēc tam to vietā sāka aizgājējam likt rokā sausu koka skaliņu, tad to nomainīja pret svecēm. Zārkā pie mirušā vienmēr lika pēc seno latviešu domām ļoti nozīmīgas lietas: labības kūli, maizi, krūzi ar alu. Īpaši, kad apbedīja jaunas sievietes, tad vienmēr zārku sedza ar papardes lapām. Tas arī ir noslēpumains augs, tādēļ, iespējams, arī tika izmantots.
Latgales un Selijas garīgais mantojums saglabāts dažādu projektu gaitā, lielākoties pateicoties Augšdaugavas novada pašvaldības atbalstam. Pavisam sakrālajā ekspozīcijā skatāmas un saglabātas vairāk nekā 1000 dažādas vienības, to vidū arī liturģiskie tērpi un fotoattēli.
Sofija Mole biedrības “Silenes stariņi” valdes locekle
“Caur laika prizmu” tās ir fotogrāfijas, kas ir ņemtas no Miķeļa Kļaviņa un Ignata Minkeviča arhīva. Mūsu līdzgaitnieka, kurš arī darbojās Silenē un bija fotogrāfs. Fotogrāfijas no 20. gadsimta sākuma līdz pat 50. gadiem. Ceturtajā gadā mēs izveidojām jaunu projektu, kas veltīts mūsu prāvestam Miķelim Kļaviņam, kurš kalpoja šeit daudzus gadus. Šeit arī ir apbedīts baznīcas dārzā. Viņa dzīvesceļam un kalpošanai Dievam.
Terēze Silenes katoļu draudzes locekle
Esmu no šīs draudzes jau kopš bērnības. Visiem draudzes locekļiem ir ļoti liels prieks, ka mūsu draudzei ir tāds muzejs un tāda ekspozīcija, kuru izveidoja mūsu draudzes prāvests Vjačeslavs Rosļiks un viņam palīdzēja mūsu brīnišķīgā Sofija Mole. Es uzskatu, ka šeit ir ieguldīts ļoti liels darbs. Es uzskatu, ka tas ir brīnišķīgi, ka arī interesējas citi, ne tikai mūsu draudzes locekļi, bet arī cilvēki no citām draudzēm un var iebraukt un paskatīties jebkurā brīdī. Mēs esam ļoti atvērti.
Silenes Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca šogad svin 110. jubileju. Tā ir lielākā koka baznīca Jelgavas diecēzē, kas brīnumainā kārtā pārdzīvojusi divus karus un tagad soli pa solim saglabā nākamajām paaudzēm arī Latgales un Sēlijas garīgās un sakrālās vērtības.