Aizvadeituo “Latgolys storpkongresa” ūtrymā dīnā divejuos paneļdiskusejos eksperti i nūzaru specialisti sprīde par aktualuokuom problemom izgleiteibys nūzarī: kai nūdrūsynuot kvalitativu un daīmamu izgleiteibu attuoluokuos apleicīnēs, taipoš ari, kai veiduot školu īsaisti i interesi latgalīšu volūdys vuiceišonā. Pasucīņs nūsaslēdze ar Latgolys izcyluokū pedagogu apbolvuošonu Nikodema Rancāna bolvys pasnīgšonys ceremonejā gūdynojūt jūs padareitū dorbu.
Saeimūt kūpā apsamaineit ar dūmom i idejom, tikt pi uotruokim i efektivuokim rysynuojumim – tai Latgolys storpkongresā eksperti, nūzaru puorstuovji i specialisti diskuteja par vairuokim aktualim vaicuojumim Latgolā. Pasuocīņa izskanī Nikodema Rancāna Latgolys regiona školuotuoju konkursa ceremonejā gūdynuoti ari izcyluokī i rodūšuokī pedagogi, kas ryupejās par latgalīšu volūdys i vierteibu saglobuošonu.
Sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā sajam Rēzeknis suokumškolys školuotuojs Jānis Veličko! Sagaidam ar aplausim! [Saņem balvu]
Kūpumā bolvys padūšonys ceremonejī apbolvuoti seši pedagogi – kotrs ar pošaizlīdzeigu dorbu i rodūšu davumu izgleiteibā. Jau ūtrū godu nominantu vydā padūta eipaša specbolva – “Latgolys etnografiskuos viestnīveibys” vadeituojis Ivetys Seimanovys sapuceituo tautumeita – Vydsmuižys Annuža, kura itymā reizē sajēme Rēzeknis nūvoda Viļānu Muzykys i muokslys školys direktore i školuotuoja Inta Brence.
Inta Brence Viļānu Muzykys i muokslys školys direktore
Maņ līkās, ka es tūmār asu peļniejuse sev šū prestižū bolvu. Lels pagūdynuojums tū ari sajimt. Zynūt tuos leluos īspiejis, kas pastuov na tik Latgolā, bet ari, prūtams, vysā myusu vaļstī, un ka ir īspiejams eistynuot tik daudz projektus, tik daudz satikt un veikt kūpeigus dorbus ar īdvesmuojūšim cylvākim, tyka nūdybynuota bīdreiba. Vyss, kū dora Viļānu Muzykys i muokslys školys atbolsta bīdreiba ir vairuok voi mozuok vārsts ir latgalīšu kulturys, tradiceju, Latgolys kulturys vierteibu apzynuošonu i ari populariziešonu.
Nikodema Rancāna bolvys mierkis ir gūdynuot taišņi tūs pedagogus, kas lelu viereibu pīvierš latgaliskom aktivitatem, ceļūt školuotuoja profesesijs prestižu sabīdreibā i atguodynojūt, cik svareiga lūma puormeju procesā ir taišni izgleiteibai.
Silvija Laizāne Rēzeknis nūvoda Drycānu vydsškolys školuotoja, bolvys sajiemieja
Juoapsazynoj, ka mes asam unikali, mes asam Eiropys pyrmtautys arhajiska daļa. Apsazynuot unikalitati, struoduot, rakt, lai mes napalīkom tikai viesture, bet ari drūši īejom nuokūtnē. Panuokumus vysim jiusim, kolegi!
Kongresa ūtruos dīnys paneļdiskusejuos ari vaira sprīsts par latgalīšu volūdys ilgtspieju izgleiteibā, izgleiteibys pīejameibu i kvalitati Latgolā: kai panuokt školu īsaisti i interesi vuiciet volūdu, taipoš ari citi aktualuokī vaicuojumi.
Ināra Dundure Latvejis Pošvaļdeibu savīneibys padūmneica izgleiteibys i kulturys vaicuojumūs
Mes asam pīrūbeža, myusim vajag, kab cylvāki dzeivuotu vysā vaļstī. Lai byutu sasnīdzama ari škola, lai bārnim nav agri juosaceļ i divejis stuņdis juobrauc, bet tymā pošā laikā nūdrūšynūt lobu izgleiteibu. Tys nūzeimoj tū, ka tī kritereji i praseibys par školānu skaitu juobyut piļneigi sovaiduokom. Navarom mes pīleidzynuot Pīreigu i mes navarom pīleidzynuot koč voi lauku teritorejis, kas atsarūn 100 kilometru nu Reigys.
Dace Melbārde Eiropys Parlamenta deputate, Latvejis Kulturys akademejis Padūmis vadeituoja
Raugoties no tāda Eiropas un Eiropas indikatoru skatu punkta, ir skaidrs, ka viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem ir skolu tīkls. Līdz ar to iespēja piedāvāt izglītību ar tiem resursiem, kas mums ir, šobrīd ļoti skaidri tas parādās, ka mēs esam spiesti vairāk ieguldīt izglītībai atvēlētos līdzekļus. Diezgan liela skolu tīkla, ēku, infrastruktūras uzturēšanā, mums līdz ar to mazāk atliek resursu, lai ieguldītu pedagogos un pašā mācību procesā.
Storpkongreu organizeja Latgalīšu kulturys bīdreiba, Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba i Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūme.
Dace Melbārde Eiropys Parlamenta deputate, Latvejis Kulturys akademejis Padūmis vadeituoja
Es esmu ļoti par to, ka cilvēki sanāk kopā, apmainās ar viedokļiem un kopā mācās, jo 21. gadsimtam ir jākļūst par laikmetu, kad veidojas kopā mācīšanās kopienas. To vienkārši pieprasa šī laika dinamika – katrs cilvēks kā vientuļa sala pats par sevi nevar pastāvēt un, kopā sanākot un apmainoties ar domām, mēs noteikti varam augt ātrāk un atrast labākus risinājumus dažādiem izaicinājumiem.
Latgolys storpkongress organizeits projekta “Latgalīšu kūpīnys lidereibys i pīdereibys styprynuošona, eistynojūt Latgolys kongresa idejis” gaitā. Finansiali tū atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis dūtajim Latvejis vaļsts budžeta leidzeklim.