Atkārtoti aizkrāso ceļa zīmes uzrakstu latgaliski

Autors: Marta Puzāka - 2 oktobris, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Apzināta vēršanās pret valsts vērtībām ar mērķi sašķelt sabiedrību – tā vēl nenoskaidrota vandālisma motīvu raksturo Balvu novada iedzīvotāji. Jau otro reizi šeit robežjoslas ceļa zīmes uzraksts latgaliešu valodā aizkrāsots. Atkārtotais gadījums raisījis bažas – vai tiešām vietējo vidū ir tie, kas klaji izrāda savu nepatiku pret latgaliskajām vērtībām. Pašvaldība situāciju cer skaidrot ar Valsts drošības dienesta iesaisti.

Balvu novadā jau otru reizi apzināti bojāta ceļa zīme ar uzrakstu latgaliešu valodā “Bolvu nūvods”. Tā kā situācija atkārtojas, daļa Balvu iedzīvotāju to vairs neuzskata par vandālismu, bet gan par apzinātu naida kurināšanu un sabiedrības šķelšanu. Ātri reaģējot zīme jau ir notīrīta, pašvaldība skaidro notikušo.

Sergejs Maksimovs Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LP)

Te ir vēršanās pret latviešu nacionālām vērtībām, pret latviešu valodu. Es šeit neizslēdzu šo faktu un neticu, ka Balvos ir cilvēki, kuri to nevīžības un neizpratnes dēļ. Man ir stipras aizdomas, ka to dara cilvēki, kas ir naidīgi noskaņoti pret Latvijas valsti un tās valstiskumu.

Aldis Bukšs Balvu novada domes deputāts (“Konservatīvie”)

Es personīgi saskatu, ka tā ir apzināta rīcība, provokācija visticamāk no Latvijai nedraudzīgo spēku puses, jo vienīgais ieguvējs no šī ir prokremliski noskaņoti spēki un mūsu austrumu kaimiņš. Tas mērķis, visticamāk, ir tieši šķelt latviešu sabiedrību. Varbūt nesaticīgu, tādā veidā vājinot Latvijas valsts pozīcijas pierobežā un visā valstī.

Pēc nepatīkamā atgadījuma Balvu novada domes deputāts Aldis Bukšs ar iesniegumu vērsies Valsts drošības dienestā. Institūcija norāda, ka iesniegums saņemts, taču kamēr notiek izvērtēšana, plašākus komentāru nesniegs. Arī pirmajā reizē pašvaldība vērsās vairākās drošības institūcijās, taču Valsts policija krimināllietas uzsākšanu atteica pierādījumu trūkuma dēļ. Notikums raisījis dažādu viedokļu sadursmi gan internetā, gan sabiedrībā.

Agnese Balvu pilsētas iedzīvotāja

Agnese: Es nezinu, man liekas, ka vienkārši vandālisms, bet es nemācēšu plašāk izstāstīt. Marta: Bet jūs atbalstāt latgalisko? Agnese: Nē, es atbalstu, jo uzskatu, ka katrs cilvēks runā tā, kā viņš vēlas, un tā latgaliešu valoda, protams, ir jāsargā, bet pati es ikdienā runāju latviski.

Nellija Balvu pilsētas iedzīvotāja

Nellija: Man patīk, jā. Marta: Jūs atbalstāt? Nellija: Jā. Man gadījās padejot nedaudz Rēzeknē un tur tik skaisti es dzirdēju latgaliešu valodu, bet šeit Tilžā un Bērzpilī arī runā skaisti latgaliski.

Ruta Cibule Balvu Centrālās bibliotēkas direktore, novada deputāte (LP)

Kopumā pret latgalisko attieksme Balvos ir laba, bet ir atsevišķas, nelielas cilvēku grupas, kuras ļoti pārdomāti un rafinēti pauž savu tumsonību šajos jautājumos. Tieši gribu uzsvērt vārdu “tumsonība”, jo tā nav gudra cilvēka rīcība. No otras puses, šī Balvu zīme ir aktivizējusi arī tos latgaliešus, kuri ir īsteni latgaliešu Balvos. Ja līdz Balvu zīmes uzstādīšanai, piemēram, Balvu veikalā es ne no viena kasiera nevarēju sagaidīt, ka kāds mani uzrunās latgaliski, bet tagad, kad ir skaidri zināms, kurš ir kurā pusē un kurš kādu attieksmi pauž, tad vairākos Balvu veikalos kasieri mani uzrunā latgaliski.

Pirmās oficiālās šāda veida novada robežas ceļa zīmes abās latviešu rakstu valodās Balvu novadā uzstādītas teju pirms diviem gadiem, pieredzi pārņēmis arī Preiļu novads un šī gada laikā zīmes izvietot plāno arī Rēzeknes novadā.

Andris Slišāns Nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” direktors, idejas iniciators

Tad, kad uzlikām zīmi, bija nedaudz pacēlies skandāls Facebook un ziņām, ka ir cilvēki, kam nepatīk. Viņi uzskata, ka Balvu novads nav latgalisks, kaut arī dzīvo Latgalē, un ka nav vajadzības rakstīt latgaliski. Man liekas, ka viņi nav tik stulbi cilvēki, lai vienkārši aizsmērētu zīmi. Nezinu, tā ir tāda, manuprāt, indivīda neizglītības pakāpes parādīšana.

Aldis Bukšs Balvu novada domes deputāts (“Konservatīvie”)

Lielā mērā tas ir saistīts ar cilvēku nezināšanu par to, kas ir latgaliešu valoda un ka latgaliešu rakstu valoda ir daļa no latviešu valodas, un mūsu pienākums ir to saglabāt.

Sergejs Maksimovs Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (LP)

Šobrīd tas būtiskākais jautājums, kuru es gribētu uzdot sabiedrībai – kā sauc tos cilvēkus, kuri neieredz un neciena citu cilvēku valodu, citu cilvēku politiskos vai reliģiskos uzskatus. Kā sauc tos cilvēkus, kuri klajā un prettiesiskā veidā vēršas pret Latvijas valsts vērtībām un latviešu valodu?

Kaut arī šoreiz zīme notīrīta un to nav nepieciešams mainīt, notikuma vaininieki joprojām tiek meklēti. Turklāt ir arī tādi ceļa zīmes atbalstītāji, kuri par jebkuras informācijas sniegšanu gatavi ziedot finansiālus līdzekļus, garantējot anonimitāti.

Dalies:

Storpkongresā gūdynuoti pedagogi, sprīsts par volūdu i izgleiteibu

ŽIK! 1. raidiejums zyrgu sātā “Klajumi”

Līdzīgi raksti