Rēzeknē notika Latgales starpkongress

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 26 septembris, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 6 min.

Atgādināt sabiedrībai un valsts institūcijām, ka Latgales un latgaliešu valodas intereses aizvien nav pietiekami ievērotas, diskutēt par aktuālākajām problēmām izglītībā, mediju vidē un drošībā, kā arī izcelt Latgaliešu kultūras biedrības trīsdesmit gadu darbības laikā sasniegto – tie ir galvenie nupat Rēzeknē notikušā “Latgales starpkongresa” mērķi. Kongress vairāku dienu garumā septiņās paneļdiskusijās pulcēja kopā Eiropas parlamenta un ministriju pārstāvjus, ekspertus, kā arī dažādu nozaru speciālistus no visas Latvijas.

“Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai” – ar šādu vadmotīvu Rēzeknē divu dienu garumā aizvadīts Latgales starpkongress. Pasākuma galvenā ideja ir turpināt meklēt risinājums problēmsituācijām valodas, publiskās telpas, izglītības, tūrisma un citās nozarēs, gan veicināt Latvijas sabiedrības kopumā izpratni par latgaliskajām vērtībām kā neatņemamu visas Latvijas ne tikai kultūrvēstures, bet arī mūsdienu elementu.

Ilga Šuplinska LKB vadītāja, Latgales starpkongresa koordinatore

2022. gadā ir noticis Latgales kongress, tam ir pieņemta noteikta rezolūcija un mēs redzam, ka daudzi punkti ir vairākas reizes diskutēti, vairākas reizes apspriesti, bet praktiska darbība vai nu notiek ļoti lēni vai nenotiek vispār. Sadarbība ir bijusi ļoti dažāda un mums ļoti lielas grūtības joprojām ir sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Lielākās bažas rada skolu tīkla optimizācija, izglītības pieejamības mazināšana pierobežā, kā arī sistēmiska atbalsta trūkums latgaliešu rakstu valodas mācību stundu nodrošināšanai. Piemēram, šogad aizvien vēl tikai notiek sarunas par finansējuma piešķiršanu šīs programmas īstenošanai.

Valts Ernštreits LU Lībiešu institūta vadītājs

Lai latgaliešu valoda būtu ne tikai tā valoda, ko daži runā mājās kaut kad, bet, lai tā būtu tā valoda, kā vēsturiski, kas ir bijusi – Latgales valoda un ir jāsāk ar skolu. Lai visiem latgaliešiem būtu pieejama iespēja mācīties latgaliešu valodu un arī uzturēt latgaliešu valodu un otrkārt, lai visiem, kas nāk no Latvijas izglītības sistēmas ārā, lai viņi zinātu, ka ir tāda Latgale, ka ir tāda latgaliešu valoda, lai viņi zinātu, kā tā skan.

Pavisam starpkongresā piedalījās ap piecdesmit dažādu nozaru eksperti no visas Latvijas septiņās dažādās paneļdiskusijās.

Ilga Šuplinska LKB vadītāja, Latgales starpkongresa koordinatore

Pirmā ir saistīta ar Eiropas Savienības programmu Austrumu pierobežai un arī Latgales rīcības plānu. Ir mediju daļa, ir divas diskusijas, kas ir saistītas ar izglītību, vienā pastiprināti skatoties uz latgaliešu valodu, otrā skatoties uz izglītības kvalitāti un pieejamību. Ir atsevišķa diskusija par valodas atrašanos Latgales telpā un visvairāk tieši pašvaldību ikdienā un ir diskusija par administratīvi teritoriāliem jautājumiem.

Spriežot par latgaliešu valodu plašsaziņas līdzekļos uzsvērts, ka jau vismaz desmit gadu garumā vietējie mediji ceļ trauksmi par finansējuma un cilvēkresursu trūkumu, gan apdraudējumiem kvalitatīva satura tapšanai.

Ingemārs Vekteris biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” izpilddirektors

No valstiskā viedokļa arī Latgales virzienā ir jābūt īpašākai attieksmei attiecībā uz reģionālajiem medijiem iespējojot tiem, nr. 1. – strādāt pašiem kā reģionālajiem, nr. 2. – attīstīt savas digitālās prasmes, nr. 3. – jau iziet plašākā nacionālā informatīvajā telpā. Pašiem vai veidojot sadarbības – tas jau ir katra paša ziņā.

Tāpat diskusijās aktualizēts jautājums par piederības sajūtu un drošību Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, kur jādomā gan par plašākām reģionālo mediju iespējām veidot analītisku saturu, gan par Nacionālo Bruņoto spēku klātesamību.

Jānis Garisons Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs

Faktiski divu gadu laikā – Valsts robežsardze un Bruņotie spēki ir novērsuši šo hibrīdkaru un spējuši atturēt. Tas ir viens. Otrs – mēs redzējām arī mācības, kas tagad norit, faktiski Bruņotie spēki ir ļoti ātri reaģējot uz situāciju pārorientējuši mācības “Namejs”, kas ir lielākās mācības un faktiski visas galvenās darbības notiek Latgalē, pierobežā. Tādā veidā arī ne tikai parādot mūsu spēju, bet arī palīdzot Valsts robežsardzei attiecīgi nodrošināt teritorijas kontroli.

Ingemārs Vekteris biedrības “Latvijas Raidorganizāciju asociācija” izpilddirektors

Šī forma – reģionālais medijs ir valstiski savā ziņā pat, es gribētu teikt, ka nozīmīgākā forma, jo tā ir tā sajūta, tā informācija, kas notiek ārpus Rīgas. Nav tā, ka saturs, ja ir latgaliski, tad tam pēkšņi nav auditorija vai nav interese par to. Es pat teiktu, ka nereti ir gluži pretēji. Šodien arī pieminētais seriāls “FATI”, kuram droši vien ir ļoti labs skatījumu skaits, ir labi, bet tā ir izklaide. Svarīgi būtu arī novadīt šo ziņu un analītisko informāciju pie auditorijas.

Starpkongresa dalībnieki cer, ka diskusijās izskanējušās idejas un aicinājumi valdībai mainoties sasniegs dzirdīgas ausis arī jauno ministriju un komisiju vadītāju vidū. Tāpat Latgales starpkongress bija zīmīgs Latgaliešu kultūras biedrības trīsdesmit gadu darbības atskaites punkts. Tā kopā ar citām biedrībām, valstiskiem un nevalstiskiem sektoriem regulāri risina latgaliešu kultūras, valodas un ekonomikas jautājumus.

Dalies:

“Žik!” 1. raidījumā 1. oktobrī viesosies z/s “Klajumi”!

Dodas pārgājienā gar dzelzceļu Bozovā

Līdzīgi raksti