Meklē iespēju saglabāt Zosnas muižu

Autors: Ausma Sprukte-Kozule - 11 septembris, 2023 🕙 Lasīšanas ilgums: 5 min.

Zosnas muižai ir ļoti liela kultūrvēsturiska, arhitektoniska, mākslinieciska un arī zinātniska vērtība – uzsver Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperti. Muiža pieder Rēzeknes novada pašvaldībai un ir aptuveni 200 gadus sena, taču jau ilgstoši tā ir slēgta, apsaimniekošanai trūkst līdzekļu un laika zobs dara savu postu. Lai rastu iespēju vēsturisko pērli tomēr saglabāt, pašvaldība muižu turpmāk paredz nodot atsavināšanā un aicina iedzīvotājus šomēnes piedalīties sabiedriskajā apspriešanā.

Zosnas muiža izbūvēta 1870. gadā, tā ir bagāta ar senām mākslinieciskām detaļām un blakus tai atrodas ezers un dažādas Rāznas nacionālā parka dabas vērtības. Tomēr jau vairāk nekā divdesmit gadus muižas galvenā ēka ir ciet un pašvaldībai nav finanšu resursu, lai to uzturētu un atbilstoši apsaimniekotu arī turpmāk.

Iveta Balčūne Lūznavas muižas pārvaldniece

Pašvaldība ir nonākusi pie secinājuma, ka diemžēl nav iespējams ar šī brīža finansiālajiem resursiem pašiem saglabāt un uzturēt šīs vērtības. Līdz ar to ir izsludināta gan sabiedriskā apspriešana, gan arī no otras puses tas ir aicinājums arī nākamajiem saimniekiem, uzņēmējiem, kuri varētu nākt iekšā un saimniekot.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti to apseko vismaz reizi gadā un šovasar secināts, ka apmesto koka tipa būvi ar autentiskajām detaļām un oriģinālajām jumta spārēm ir vismaz jāiekonservē.

Vilma Platpīre NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja

Vietām ir plaisas, ir arī izdrupumi, kur mitrums nokļūst nesošajās konstrukcijās un bojā tās. Protams, arī jumta daļai obligāti jāpievērš uzmanību, jo mēs redzam, ka bojājas spāres.

Ināra Juškāne NKMP Latgales reģionālās nodaļas inspektore

Būvapjoms tai ir tāds interesants ar dažādām jumta izbūvēm, protams, arī interjers ir diezgan labi saglabājies, arī plānojums, gan portāli, ieejas durvis, logi, stikla apdares elementi, griestu rozetes. Neveiksmīgi ir dažādu investoru piesaistes mēģinājumi. Laika apstākļu ietekmē un tās rocības varbūt ietekmē šobrīd nevedas tik labi tā situācija. Bet, protams, brīnumi notiek!

Zosnas muiža klasificēta kā reģionālās valsts nozīmes kultūras piemineklis un tās saglabāšanai iespējams gūt atbalstu speciālā glābšanas programmā, ko Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde piešķir izpētei, avārijas situāciju novēršanai un konservācijai. Taču maksimālais pieejamais finansējums vienam objektam ir 30 000 eiro, darbus ieteicams dalīt ikgadējos posmos un ievērot vairākus citus priekšnoteikumus.

Vilma Platpīre NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja

Noteikti ir jāsāk ar izpētēm, ar kompetentu speciālistu pieaicināšanu, lai sniegtu konsultācijas, ko tad darīt ar pieminekli. Noteikti ir jāveic arhitektoniski mākslinieciskā izpēte. Tas finansējums uz to pieminekļu skaitu, kas mums ir Latvijā, ir gaužām, gaužām mazs, bet ir iespēja izmantot šo finansējumu vismaz, lai kaut kādus neatliekamus glābšanas darbus kādā kultūras piemineklī realizētu.

Līdzīgi ieguldījumi un lielāks valsts finansiāls atbalsts būtu nepieciešams vēl daudziem citiem kultūrvēsturiskiem objektiem visā Latvijā.

Vilma Platpīre NKMP Latgales reģionālās nodaļas vadītāja

Daugavpils pusē lieli kompleksi objekti, kas ir gan cietoksnis, gan arī Mežciema sanatorija. Ļoti, ļoti daudz ir tādu. Baltmuiža mums ir Prodes pagastā, kur arī pagaidām īpašniekiem nav tās rocības atjaunot. Tajā pašā laikā mums ir ļoti daudz jauku un pozitīvu piemēru. Preiļu muižas kungu māja, kura patiesībā no grausta ir padarīta par pērli.

Iveta Balčūne Lūznavas muižas pārvaldniece

Gan darba iespējas tas veicina vietējiem iedzīvotājiem, gan viņu lepnumu un piederību konkrētajai vietai, tas rosina arī tos iedzīvotājus, kuri jau ir pametuši lauku teritorijas vai dzīvo ārzemēs, atgriezties uz tām vietām, kas ir sakārtotas. Kas ir uzreiz? Automātiski arī perspektīvas uzņēmējiem.

Priekšlikumus par tālāko Zosnas muižas likteni Rēzeknes novada pašvaldība gaidīs līdz 24. septembrim, tam sekos sanāksme Lūznavas muižā, kurā aicināti piedalīties arī vietējie iedzīvotāji. Tāpat pašvaldība cer, ka topošie muižas saimnieki izvērtēs iespēju sadarboties ar vietējo kopienu un saglabāt iespējamu vismaz muižas un tās apkārtnes apskati no ārpuses.

Dalies:

Arvien biežāk purvos izposta ogulājus

“Zaļā klase” Sarkaņkalnā 2023

Līdzīgi raksti